Pagājušajā nedēļā, pēc tam, kad iepriekš jau tika skaidrotas atbildes uz kādas iedzīvotājas jautājumiem, laikraksts „Stars" saņēma vairāku Ozolu ciema iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā paustas pretenzijas par ūdenssaimniecības attīstības II kārtas projekta ietvaros notiekošajiem papildu būvdarbiem Dziļūkstes ielā.
Iedzīvotāji vēlas, lai projekts tiktu koriģēts, tajā iekļaujot rekonstrukciju Dziļūkstes ielas posmam līdz ūdenstornim un šī posma savienošanu ar asfaltu. Tāpat kāda Ozolu ciema iedzīvotāja uzskata, ka lēmumu par papildu darbiem vienpersoniski pieņēmis Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs, kā arī šim projektam neesot ekonomiska pamatojuma, tas esot tehniski nepilnīgs, projekts nav ticis arī apspriests ar iedzīvotājiem.
Projekts ir ekonomiski pamatots
Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciālists Gints Hermanis skaidroja:
– Pirms tiek rakstīts iesniegums, katram ūdenssaimniecības projektam tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, kurā ir īstermiņa un ilgtermiņa programma. Eiropas nauda tiek dota īstermiņa programmas realizēšanai. Pagājušā gada 28. aprīlī tika atvērts iepirkuma piedāvājums, kurā summa bija krietni zemāka, nekā bijam paredzējuši, tāpēc palika pāri apmēram 150 tūkstoši eiro. Līdz 30. aprīlim vēl varēja veikt saskaņošanu, lai šos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, bet tādiem, kas atbilst tehniski ekonomiskajā pamatojumā minētajām aktivitātēm. Paspējām saskaņot un tika apstiprināts, ka varam rekonstruēt arī tos ūdensvadus, kas bija paredzēti ilgtermiņa programmā, un tiks kvalitatīvi atjaunots ceļa segums. Ja cilvēkiem ir vēlme, ar šo tehniski ekonomisko pamatojumu pašvaldībā var iepazīties, to varam arī nosūtīt elektroniski – tas ir publiski pieejams dokuments. Tāpēc arguments, ka šis projekts nebūtu ekonomiski pamatots, neiztur kritiku. Tas, ka viss izmaksātu dārgāk, bet sanāca lētāk, vēl jo vairāk parāda ekonomiju, nevis lieku sadārdzinājumu, kā tas visbiežāk notiek citos projektos. Vēlos arī akcentēt, ka šis ir ūdenssaimniecības rekonstrukcijas, nevis ceļu rekonstrukcijas projekts. Turklāt ceļam, kas šī projekta ietvaros tiek atjaunots, netiks uzklāts asfalta, bet gan šķembu segums iepriekšējā grants seguma vietā.
Otru ceļa posmu, iespējams, asfaltēs
Attiecīgi kopš pagājušā gada 1. maija birokrātisku ierobežojumu pēc ūdenssaimniecības attīstības projektu Ozolu ciemā grozīt vairs nevar, tāpēc iedzīvotāju rosinātās izmaiņas projektā veikt nav iespējams.
Taču Gints Hermanis atklāja nākotnes perspektīvu, kas varētu skart iedzīvotāju vēstulē minēto ceļa posmu, kas šī projekta ietvaros netika atjaunots ar šķembu segumu: – Šis ceļa posms ved uz daudzdzīvokļu māju, kuru nākotnē, iespējams, iecerēts izveidot par pansionātu, senioru atpūtas namu. Nav zināms, vai to varētu pārņemt pašvaldība vai kāds cits, kā arī nav zināms, pēc cik ilga laika tas varētu notikt. Bet ir jāskatās acīs realitātei – jaunatne brauc prom, cilvēki noveco, tāpēc pansionāti ir aktuāli, un šī vieta labi atbilstu tādai funkcijai. Lai gan plānos tas pagaidām nav ierakstīts, ir iecerēts Dziļūkstes ielas ceļa posmu līdz ūdenstornim laika gaitā asfaltēt. Tāpēc projekta ietvaros šeit netika paredzēts šķembu segums. Kāda jēga likt šķembas, ja pēc laika jālej asfalts, kur apakšā jāliek citas – dolomīta – šķembas?
Tikmēr būvnieks šo braucēju iecienīto ceļa posmu, kuru arī skāra ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts, kā to paredz noteiktais, atjaunos iepriekšējā stāvoklī; tāpat ar šķembu segumu atjaunos tikai tās nobrauktuves, kas iepriekš dabā jau bijušas – tā kā šis nav ceļu rekonstrukcijas projekts, no jauna tās netiks izbūvētas.
„Esmu atvērts saziņai"
Iedzīvotājas izteikto pārmetumu, ka lēmumu par projektā paredzētajiem papildu darbiem vienpersoniski būtu pieņēmis Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs, Gints Hermanis noraidīja: – Lēmums par grozījumiem projektā bija jāpieņem pagājušā gada aprīlī, taču pārvaldes vadītājs šajā amatā sāka strādāt tikai augustā.
Arī Viktors Abramovs sev adresētos pārmetumus komentēja īsi: – Šī lēmuma pieņemšana notika krietni pirms tā, kad es stājos pārvaldes vadītāja amatā. Tāpēc personīgajos pārmetumos pat nevēlos iedziļināties.
Šajā situācijā, rodoties problēmām un pretenzijām no iedzīvotāju puses, pārvalde ar iedzīvotājiem tikusies un centusies jautājumus izrunāt. – Uzreiz braucām, runājām, diemžēl nebija sapratnes. Mēģinājuši esam, runājuši esam. Domāju, lielākā kļūda droši vien ir tā, ka cilvēki domā – tā ir ceļa rekonstrukcija. Tā nav. Tā ir ūdenssaimniecības projekta papildu darbu realizēšana, kas iespējama par projektā pāri palikušajiem līdzekļiem, – akcentēja Viktors Abramovs.
Arī citos problēmjautājumos pie vainas, visticamāk, ir pārpratums vai nevēlēšanās iedziļināties, tomēr pārvalde un būvnieks ir gatavi meklēt kompromisus. – Jautājumā par projekta saskaņošanu ar iedzīvotājiem jāteic – tā kā projekts neskar iedzīvotāju īpašumus, bet gan visa darbība notiek uz pašvaldības ceļa, šāda saskaņošana nav nepieciešama. Tāpat jāadresē pārpratums, ka ceļa posms tikšot slēgts – būvnieks sākotnēji uz laiku tā bija paredzējis, ņemot vērā šauro ceļu un notiekošos būvdarbus. Tālāk dzīvojošie zemnieki, kas arī parakstījuši vēstuli, par to tika informēti, un sākotnēji nekādu pretenziju nebija. No pārvaldes puses apsolījām pieremontēt ceļu, lai to varētu izbraukt caur otru pusi, kamēr notiek būvdarbi, kas arī tika izdarīts. Problēmām it kā nevajadzētu būt – cilvēki izbraukt var. Tā kā pārmetumi turpinājās, pēdējā sarunā būvnieks teica, ka mēģinās ielu remontdarbu laikā tomēr neslēgt. Ja būs mazas neērtības, viņu uzdevums ir iedzīvotājus par to iepriekš brīdināt. Kāpēc netika iekļauts caurtekas remonts starp „Siezi" un „Dziļūksti"? Tāpēc, ka šī caurteka vairs neatrodas projekta ieviešanas teritorijā. Jā, tur ir uzstādīta brīdinājuma zīme par notiekošajiem būvdarbiem projekta ietvaros, taču šāda zīme ir jāuzstāda noteiktā attālumā pirms reālās projekta zonas. Arī jautājumā par tūju stādījumu, pie kāda īpašuma, kur garām tieši iet pašvaldības ceļš, visticamāk, tiks rasts kompromiss. Tā kā tūjas ir senas, vēsturiskas un mīļas, tās netika noraktas nost, kaut būvvalde uzskata, ka šis dzīvžogs ceļam traucē. Visticamāk, stādījums paliks, turpmāk tam vienīgi būs jāatbilst prasībām par dzīvžogu uzturēšanu. Ceļa pārredzamību šīs tūjas, protams, ietekmē, tāpēc būs jāpiedomā par satiksmes regulāciju, piemēram, „Stop" zīmi, lai stādījuma dēļ nesanāktu kāds satiksmes negadījums, – pauda Viktors Abramovs. Viņš vēlējās iedzīvotājiem atgādināt: – Mans telefona numurs tiek publicēts katrā pagasta avīzes numurā. Esmu atvērts saziņai, tāpēc argumentiem par nezināšanu vai neinformētību negribētos piekrist – man vienmēr var zvanīt, runāt par interesējošiem jautājumiem, uz ko arī aicinu.
Jāpiebilst, ka projekta kopējās izmaksas ir 560 759,77 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 85% – 393 894,17 eiro un pašvaldības finansējums – 69 510,73 eiro.