Valdis Benne trīs māju apsaimniekošanu Degumniekos uzsāka pirms vairākiem gadiem, bet pagājušajā gadā, kad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Ošupes pagastā pārņēma AS „Madonas ūdens", kopā ar iedzīvotājiem nolēma veikt ūdens skaitītāju nomaiņu arī dzīvokļos un uz tiem uzstādīt raidītājus, lai ūdens patēriņu varētu nolasīt vienlaicīgi.
Valdis Benne atzīst, ka tas bijis pareizs lēmums, jo ūdens starpība ir samazinājusies līdz minimumam.
– Līdz tam par raidītāju uzstādīšanu nebijām domājuši, kaut gan ūdens starpība bija liela un vietējais komunālais uzņēmums no iedzīvotājiem situācijā, kad skaitītāji dzīvokļos bija dažādas klases, to iekasēt nevarēja. Dažiem skaitītāji bija piecpadsmit gadu veci, vieniem tie bija C tipa, citiem – zemākas klases vai pat no visām pusēm aplikti ar magnētiem. Arī plombēti tie netika. Pa pagastu klīda dažādi nostāsti, ka viens otrs skaitītājus ik pa brīdim apgriežot otrādi, lai ūdens patēriņš dzīvoklī vispār netiktu piefiksēts vai tiktu uzskaitīts ļoti neprecīzi. Līdz ar to ūdens starpība mājās veidojās nežēlīga. Bija daudz strīdu un diskusiju, bet kopsaucējs tā arī netika atrasts, tāpēc vajadzēja pieņemt lēmumu, ka visos dzīvokļos jāuzstāda vienāda tipa skaitītāji. Tas tika izdarīts pagājušajā vasarā. Izdevumi ūdens skaitītāju nomaiņai un raidītāju uzstādīšanai, lai vienlaicīgi varētu nolasīt ūdens patēriņu dzīvokļos, tika segti no māju naudas uzkrājuma. Nekas par velti jau nenotiek, toties tagad ūdens starpība ir minimāla – divi trīs procenti. Taču pirms tam tā regulāri bija 15-20%, bet vienreiz vienā mājā tā sasniedza pat 250%, tātad kopējais patēriņš pēc mājas ievada mērītāju rādījumiem bija 2,5 reizes lielāks nekā summārais ūdens patēriņš pēc dzīvokļu mērītāju rādījumiem. Tas bija pēdējais piliens, kas lika izšķirties par jaunu ūdens skaitītāju uzstādīšanu un to aprīkošanu ar raidītājiem. Ieguvums ir acīmredzams. Piemēram, man ūdens patēriņš nav mainījies, tas ir apmēram tāds pats –
astoņi deviņi kubikmetri mēnesī, bet vairs nav jāmaksā lielā ūdens starpība, kas tika sadalīta proporcionāli ūdens patēriņam. Līdz tam bija arī jāseko, kurš ir paziņojis ūdens patēriņu dzīvoklī, bet kurš – nav, tagad tas viss notiek automātiski. Arī pašiem iedzīvotājiem par to, vai laikus nodoti patēriņa rādījumi, vairs nav jāuztraucas, – akcentē Valdis Benne.
Valdis Benne atzīst, ka pārliecināt iedzīvotājus par raidītāju uzstādīšanu palīdzējis AS „Madonas ūdens" piedāvājums, kad uzņēmums, īstenojot pilotprojektu, deva iespēju iedzīvotājiem 3 mēnešu garumā izvērtēt, vai tas atmaksājas, un no tiem varēja arī atteikties. Bet ir vēl viens apstāklis, kas, pieņemot lēmumu par raidītāju uzstādīšanu, jāņem vērā.
– Skaitītāju nomaiņa un to aprīkošana ar raidītājiem mūsu gadījumā ir ļoti izdevīga tāpēc, ka katrā dzīvoklī bija jāuzstāda tikai viens aukstā ūdens skaitītājs un viens raidītājs, kurš uzskaita visu ūdens patēriņu dzīvoklī. Savukārt tādās pilsētās kā Rīga vai Madona, kur ir divi aukstā ūdens stāvvadi un divi karstā ūdens stāvvadi, ir nepieciešami četri skaitītāji, un tie visi ir jāaprīko ar raidītājiem, tas sanāk ļoti sālīti. Tad jau vispirms ir jāizrēķina, kas ir izdevīgāk – ieviest šādu sistēmu vai varbūt lētāk sanāk maksāt ūdens starpību, – pieredzē dalās Valdis. Viņš uzskata, ka skaitītāju nomaiņa un to aprīkošana ar raidītājiem atmaksājas tad, ja dzīvoklī ir jāuzstāda viens vai divi mērītāji.
Vaicāts, kas rosinājis uzņemties māju apsaimniekošanu Degumniekos, Valdis atklāj, ka tā bijusi pagasta pārvaldes iniciatīva un arī iedzīvotāji vēlējušies, lai mājas tiktu apsaimniekotas un tajās veikts nepieciešamais remonts.
– Man pašam tādas domas nebija, bet, tā kā dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, man bija redzējums, ko tajā iespējams uzlabot, it sevišķi attiecībā uz inženierkomunikācijām, kas bija vecas un nolietojušās. Izteicu dažas idejas, un iedzīvotāji mani atbalstīja. Tiesa, uzsākot māju apsaimniekošanu, es līdz galam neapzinājos, ko tas īsti nozīmē. Pašā sākumā bija doma sakārtot tikai māju, kurā pats dzīvoju, taču pēc tam tas izvērtās nedaudz plašākā mērogā. Patlaban apsaimniekoju trīs astoņpadsmit dzīvokļu mājas. No piedāvājuma apsaimniekot ceturto māju atteicos, jo tas būtu jau par daudz un to arī būtu grūti apvienot ar pamatdarbu. Šo māju tagad apsaimnieko pašvaldība, bet Degumniekos joprojām ir vairākas mājas, kuras netiek apsaimniekotas, tai skaitā viena arī ļoti maz apdzīvota māja, kura, manuprāt, nekad netiks apsaimniekota, ja vien valdība šim mērķim nepiedāvās kādu atbalsta programmu, kas to padarīs iespējamu, – uzsver Valdis Benne.
Bet pagaidām visi remonti tiek veikti par iedzīvotāju līdzekļiem.
– Apsaimniekošanas pieredze man vēl nav tik liela, lai māju rekonstrukcijai piesaistītu investīcijas. Kā sarunas sākumā jau minēju, uzsākot māju apsaimniekošanu, es tomēr neapjautu, cik tā ir specifiska nozare. Sapratne nāk pamazām. Vēl tagad neesmu ticis skaidrībā par visām lietām, tas prasa laiku, bet kritiskākās problēmas ir novērstas, jo arī no iedzīvotāju maksājumiem pamazām veidojas uzkrājumi. Tas ir atkarīgs no katras mājas finansēm, remonti jau ir diezgan padārgi. Piemēram, pirms vairākiem gadiem vienā mājā kāpņu telpās ielikām jaunus logus, un tas izmaksāja ap 4000. Vecie logi bija kritiskā stāvoklī, lielā vējā tie jau neturējās un krita laukā. Savukārt citai mājai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika nonests jumts un bija uzlikts vecs šīferis. Ilgi domāju, kā labāk aizlāpīt caurumus un plaisas, līdz atradu netradicionālu risinājumu, uzliekot tiem ruberoīda kausējumu. Un tas attaisnojās. Ja arī pa kādai lietus pilītei izsūcas, dzīvokļos nekas iekšā netiek, – paveikto raksturo māju apsaimniekotājs.
Apsaimniekošanas maksa noteikta, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, un visās mājās tā nav vienāda. Salīdzinājumā ar Madonu tā ir mazāka, vidēji ap 10 centiem par kvadrātmetru.
– Protams, salīdzinoši turīgākā daļa varētu noteikt lielākas iemaksas, lai ātrāk veidotos uzkrājums un vairāk varētu izdarīt, bet ir arī tādi, kas lielāku maksu negrib vai pat nevarēs samaksāt, un tad būs lielas problēmas ar parādu piedziņu. Jau tagad ne visi laikus samaksā. Daļa dzīvokļu ir privātīpašumā, bet daļa pieder pašvaldībai. Tai piederošos dzīvokļus apsaimniekot it kā ir pat vieglāk – savus īrniekus, lai neveidotos parādi, tā pabaksta vairāk, bez tam pašvaldībai ir arī iespēja grūtībās nonākušajiem piešķirt pabalstus, – atzīst Valdis.
Lai māju apsaimniekošana noritētu pēc iespējas veiksmīgāk, katrā mājā ir arī aktīvi un atsaucīgi iedzīvotāji, kas labprāt iesaistās šajā procesā, iznēsā rēķinus, savāc apsaimniekošanas naudu, kā arī pārējiem sniedz aktuālu informāciju.
04.01.2017.