Pensionāru padome kopā ar sociālo darbinieci Astrīdu Jefimovu un ar pagasta vadības atbalstu sāk akciju "Palīdzi kaimiņam".
Jau ir zināms, ka ir cilvēki, kas palīdz malkas sagatavošanā, dzīvokļu remontā, dārza apstrādē. Ir ģimenes, kas labprāt no saviem krājumiem dod sēklas kartupeļus, dārzeņu sēklas, stādus. Iesāktā labdarības akcija turpināsies visu laiku. Pagasta informatīvajā izdevumā "Mētrienas Dzīve" par to rakstījām un aicinājām nebūt vienaldzīgiem.
Neraugoties uz to, ka mētrēniešiem, tāpat kā citiem, netrūkst problēmu, kas jārisina ikdienā, ir daudz izpalīdzīgu cilvēku. Prieku rada tas, ka ikdienā ļoti, ļoti daudz zemnieku, lopkopēju, mežu kopēju dara grūto darbu bez čīkstēšanas. Turklāt šie strādīgie ļaudis ir arī atsaucīgi un izpalīdzīgi.
24. maijs ir Labestības diena, un daudzi no mums jau ir ziedojuši Labdarības fondā slimajiem, kam jālīdz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Organizējot kādas labdarības akcijas, parasti atsaucība ir liela. Paldies jāsaka rokdarbniecēm, kuras iepriecina ne tikai savējos, bet neaizmirst arī kaimiņus.
Arī bijušie mētrēnieši, braucot uz savu dzimto Mētrienas pagastu (jo zemes īpašumi ir šajā pagastā), vienmēr sarūpē humāno palīdzību (apģērbus, apavus, traukus), ko nodot iekārtotajā humānās apmaiņas punktā. Gribu minēt vienu piemēru no daudziem. Latvijas Bezalkohola biedrības valdes locekle, ilggadējā biedrības prezidente Ciemalda Lūkina, braucot uz Mētrienu, vienmēr atved sarūpētās pakas, lai tās nodotu humānās apmaiņas punktā. 9. maijā viņa atkal atveda sūtījumu Mētrienai. Ciemalda Lūkina to dara jau daudzus gadus, negaidot Labestības dienu.
Sagaidot 26. maiju, ko daudzās Eiropas valstīs atzīmē kā Kaimiņu dienu, aicinu visus iepazīt tuvāk savus kaimiņus – ne vien daudzdzīvokļu mājās vienās kāpnēs dzīvojošos, bet pamest skatu arī uz tālākām mājām.
Daudzas ekonomiskās problēmas, ikdienas rūpes, šķiet, it kā cilvēkus atsvešina, dažos iemājo vienaldzība un pesimisms. Tieši šis laiks būtu īstais brīdis palīdzēt apkārtējiem. Kaimiņš var izrādīties tas, kurš spēj sniegt palīdzīgu roku grūtā brīdī. Taču, lai zinātu, ka tas ir iespējams, kaimiņiem vispirms ir jāiepazīstas, jāzina, ko varētu paveikt un kas būtu jāpalīdz, lai risinātu kādu problēmu.
Grūtajos brīžos ir vajadzīga vienotība. Viss apkārt izmainīsies, ja es pats speršu pirmo soli. Jātic, ka ar darbu var panākt visu. Jāspēj turēties pretī dzīves vētrām. Katram jābūt ticībai, ka pēc gadiem būs labāk ne vien vecākajai paaudzei, bet arī mūsu bērniem, mazbērniem. Ticība ir brīnums, lai neiespējamo padarītu par iespējamu.
Autore: ELEONORA RIMŠA,
Mētrienas pagasta
pensionāru padomes priekšsēdētāja