MĒTRIENAS pagastā pirms pāris nedēļām norisinājās Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāja Andra Dzenovska un vietējo iedzīvotāju tikšanās, kurā piedalījās arī daži Madonas novada pašvaldības domes pārstāvji. Kaut arī, kā atzina Andris Dzenovskis, sanāksmē galvenās apspriežamās tēmas bija pārvaldes iespējas palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem situācijā, kad piena lopu audzēšana kļūst aizvien neizdevīgāka, kā arī risināt jautājumu par pagasta kooperatīvās sabiedrības kaltes nākotni, dominēja vēl citi temati.
– Tā kā mazās lauku saimniecības ir viens no Mētrienas pagasta balstiem, situācijā, kad Eiropas Komisija gatava dot 9,7 miljonus eiro par to, lai govis netiktu slauktas un līdz ar to saimniecības savu darbību šajā virzienā pārtrauktu, tika sasaukta lauksaimnieku tikšanās, lai izrunātu šo, kā arī jautājumu par kaltes, kurai ir 40 īpašnieku, nākotni. Diemžēl šiem diviem jautājumiem sanāksmes laikā sanāca pieskarties vien garāmejot, jo iedzīvotājus vairāk interesēja jautājums par ceļiem, to, kādi uzņēmumi ir tīrījuši pagasta dīķi, kas notiek ar Mētrienas tautas namu un vai tā vadītāja amatam tiks rīkots konkurss. Kopumā diskutēts tika par aptuveni desmit jautājumiem, – sacīja Andris Dzenovskis.
Deputāti, kas apmeklēja tikšanos, atzina, ka līdz šim ir bijis vērojams komunikācijas un informācijas apmaiņas trūkums starp pārvaldes vadītāju un pagasta iedzīvotājiem.
– Problēma ir apstāklī, ka pārvaldes vadītājs parasti ir pieejams, taču ne klātienē. Daudziem cilvēkiem nepieciešama nevis telefonsaruna, bet tiešs kontakts ar cilvēku. Jautājumu sanāksmē bija daudz, taču lielākā daļa no tiem tika izrunāti un atrisināti uz vietas, kas apliecina to, ka līdz šim problēmas ir radījusi nevis pārvaldnieka darbība vai bezdarbība, jo paši iedzīvotāji atzīmē, ka pārvaldnieks dara daudz, bet gan trūkumi informācijas apmaiņā, – norādīja viens no sanāksmi apmeklējušajiem deputātiem Valentīns Rakstiņš, paužot cerību, ka risinājums tiks rasts arī saistībā ar kaltes nākotni.