… tagad Ķīpsalā citi laiki
Citi nami namiņa vietā
runcis Francis sēd Vestienas kalnā
un ūsas mērc lauku vakara rietā…
(Uldis Auseklis)
Katru rudeni, nu jau piekto gadu, pirmsskolā atzīmējam Dzejas dienas. Rudens ir krāsains gadalaiks, līdz ar to esam krāsaināki paši, gudrāki, zinātkārāki, jo mīlam dzeju, mācāmies to runāt, mācāmies izprast.
Skaisto Vestienas dabu, tās kalnus un pakalnus dzejnieks Uldis Auseklis ir pieminējis savā dzejā, tai arī šogad tiek veltīta īpaša vieta, jo dzejniekam aprit 75 mūža gadi. Vestienas pirmsskolēni savas dzejas dienas 17. novembrī atzīmēja pagasta bibliotēkā. Bibliotekāre Jūsma mūs uzņēma ar smaidu un mājīgām lasītavas telpām. Iepazīstināja bērnus ar dzejnieka Ulda Ausekļa grāmatām, ievadīja dzejas pasaulē. Tālāk jau deklamēja bērni, jūtoties katrs īpaši uz skatuves, kuru rotāja pašu saliktais uzraksts „Mūsu Latvijā", tādējādi ieskandinot mūsu valsts dzimšanas dienu.
Tika skandēti dzejoļi par Latviju, par pikošanos, par suņuku, noskaidrojām, kas notiek, kad zaķis saskrienas ar burtiņu, Andželika skaitīja dzejoli par pankūkām, ar kuru piedalījās novada jauno runātāju rītā, tika pieminēts arī populārais Ulda Ausekļa dzejas tēls runcis Francis.
Turpinājumā pirmsskolas zālītē nodziedājām Latvijas himnu un no pašu savāktajiem dabas materiāliem izrotājām Latvijas kontūru, jo: Skaista mana tēvu zeme,/ Par visām zemī-
tēm, -/ Plaši lauki, zaļi meži,/ Zils jūras ūdentiņš.
Tad nu Rīgas jūrmalu rotāja gliemežvāki, Latvijas novadus greznoja kastaņi, zīles, pupiņas, čiekuri, koka klucīši, graudi un pat aitas vilna.
Noslēgumā, kā jau katrā dzimšanas dienā, cienājāmies ar gardu kliņģeri.