Iedvesmojos labām emocijām un pārdomām, lasot laikrakstā „Stars" (20. novembrī) meirānietes Ārijas Bērziņas pārdomas par mūsu Latviju.
Lūk, īss ieskats: „.. Citi nedziedās mūsu tautasdziesmas, – mūsu Dziesmu svētkus tikai paši varam nosargāt, un tikai paši nevilšus norausīsim asaru, dzirdot kādu dziedam: „… bet man viņa ir visskaistākā – tik un tā…" Tik un tā!!! Ar visām šīsdienas grūtībām, ar pelēkām rudens debesīm, vēju un lietiem – Latvijas valsts Dzintarjūras krastā svin savu dzimšanas dienu! Dieviņš mums iedevis šo zemes stūrīti svešu tautu krustcelēs; – mums tas jāmīl, jāsargā un jākopj. Caur sirdi… Un karogs jāizkar, un himna jādzied, un svecīte jāiededz pašam savā dvēselē. Neviens cits to nevar mūsu vietā izdarīt…"
Lasot šīs rindiņas, kas ar mīlestību veltītas mūsu Latvijai, sirdī iezogas skumjas, dzirdot televīzijā paziņojumu: kamēr tauta svin svētkus, valdība lemj par nodokļu palielināšanu. Un tad atskārsti, cik gan mūsu tauta ir neaizsargāta, tomēr sīksta un stipra… Norij pa rūgtai asarai, un svin svētkus!
Lubānas novada skolas var lepoties ar tautas dzīvesziņas tradīciju saglabāšanu un svētku svinēšanas māku. Skan dziesmas, dzeja, mūzika, dimd deju soļi… Savas tradīcijas izveidojušās gadskārtu ieražu un valsts svētku svinēšanā arī novada pirmsskolas izglītības iestādē „Rūķīši". Šeit mācās ne tikai burtus, ciparus pazīt, zīmēt, bet arī maizīti mīlēt, paust mīlestību Latvijai, dziedot un dejojot, skaitot dzeju. Un gādāts tiek ne tikai par garu, bet arī miesu, ik gadu rīkojot sportošanas svētkus –
veselības dienu. Bērniem tiek mācīts mīlēt visu, kas ir apkārt.
Un kas mums ir apkārt? Sēta, vide, cilvēki, kultūra… Mājas – Latvija, vieta, kur skan latviešu valoda. 18. novembrī Lubānas pilsētas klubā notiek koncerts, veltīts Latvijas dzimšanas dienai. Nāk Sprīdītis un Laimes māte. Laimes māte mazajam zēnam, kurš grib doties pasaulē laimi meklēt, stāsta, cik Lubāna (dzimtene) skaista. Uz skatuves kāpj Lubānas kultūras nama pašdarbības kolektīvi un viesi. Īpašas skatītāju simpātijas izpelnās Kārsavas mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris – azartiski, muzikāli jaunieši, ar dzirkstelīti acīs… Pirmā biklā uzstāšanās arī mūsu novada modernās mūzikas studijas jauniešiem. Svētku pasākuma noslēgumā uz skatuves „iepeld" lubānietes Ingrīdas Meieres darināts gulbis, kas simbolizē – lai arī kādus pasaules ceļus tu staigā, vienmēr atgriezies laimīgajā zemē – mājās. Koncerta sižetu veidojusi Baiba Daigina. Viņai tas ir kursadarbs Latvijas Kultūras koledžā. Koncerta dalībnieku – pašdarbnieku – sniegums ir stabils, emocionāls, mākslinieciski piesātināts.
Tie, kas svin svētkus, 19. novembrī dodas uz Meirānu tautas namu, kur bauda muzikālu kompozīciju – koncertu „Mana Latvija tāda ir viena". Mierīgā, liriskā gaisotnē izskan tautas nama vokālā ansambļa „Kolibri" dziedātās dziesmas, Barkavas kultūras nama jaunrades studijas „Pirmatne" A. Skrjabes dzejas kompozīcija „Ar debesīm lai reizi izskaidrotos", modernās mūzikas studijas audzēkņu sniegums, un skatuves dēļus iedejo arī tautisko deju kolektīvs „Meirāni".
Kas gan ir svētki bez lielā kliņģera? Ar Latvijas dzimšanas dienas kliņģeri tiek cienāti visi Lubānas kultūras nama pasākuma skatītāji un dalībnieki. Arī Meirānu tautas namā cienasts ir ierasta tradīcija. Kā mājās, kad sagaidām viesus… Mīļi un sirsnīgi…
Autore: LIGITA PĒTERSONE
AUTORES foto