– Sveika, skola! – šāds uzraksts rotāja pārnēsājamo tāfeli pie pagājušā gadsimta vidus skolas sola. Dažiem vecākā gadagājuma absolventiem iekņudējās sirds, ieraugot viņu agrāko skolas gaitu lieciniekus.
9. oktobrī katram absolventam, ienākot Vestienas pamatskolā, uzplaiksnīja atmiņas – gan draiskas, gan priecīgas, gan paskumjas – kā nu kuram. Bet viens gan ir nenoliedzami, visu bijušo skolēnu sejās, verot vecās muižas ēkas ne tik vieglās durvis, atblāzmoja gaišums.
– Esam pie tevis atnākuši pasērst, mana skola!
Gausāki un steidzīgāki soļi, kā arī atkalredzēšanās sarunu drumslas atbalsojās skolas telpās.
– Paskat! Tas tak esi tu. Tāds sīks… Bet kas tagad par raženu vīru izaudzis!
– Un kur tad tu pati? I pazīt vairs nevaru. Kur bizes palikušas? – viegli smaidot, teic toreiz pasīkais, bet tagad jau nobriedušais vīrs.
Tā vai līdzīgi absolventi čaloja kādā palielā klasē, šķirstot fotogrāfiju albumus.
– No šīm grāmatām es mācījos! – lepni teica kāda pavecāka kundzīte savai meitai, arī skolas absolventei, skolas bibliotēkā, kur tagadējie skolotāji iespēju robežās izstādei sarūpējuši vecās mācību grāmatas. Čalas un pirmos tikšanās mirkļus pārtrauca aicinājums doties uz kapiem pieminēt mūžībā aizgājušos skolotājus un skolēnus.
Absolventi godbijībā nolieca galvas, atceroties visu labo, kas kopā piedzīvots.
Un tad pirms svinīgā gājiena uz tautas namu vēl kopīga fotografēšanās. Mūzikai skanot, zālē ienāca skolotāji. Pēc kopīgi nodziedātas Latvijas himnas skolotājus sveica direktore Vera Gutāne un pagasta pārvaldnieks Artūrs Vīle-Bērziņš. Koncerta jautro un bezrūpīgo gaisotni radīja brīnišķīgie vakara vadītāji – mūsu skolas bijušie skolēni – Laila Jēkabsone un Andris Jansons. Katrs zālē sēdošais varēja sevi aplūkot izlaiduma fotogrāfijās, kas tika projicētas uz ekrāna. Sajūsmas pilnie izsaucieni un sparīga sačukstēšanās zālē sēdošo vidū liecināja, ka skolotāju ieguldītais darbs nav bijis veltīgs. Vakara vadītāji – pionieris Andris un oktobrēns Laila – aicināja gan kopīgi dziedāt, gan dejot, gan spēlēt leļļu teātri, gan arī atzīties kādās skolas laikos pastrādātās blēņās. Atradās arī daži drosmīgie, kas atviegloja savas sirdis, bet citi nolēma vēl pagaidīt, ja nu tomēr – sods? Koncertu kuplināja tagadējo un bijušo skolēnu priekšnesumi.
Tā jautrā noskaņā aizritēja vairākas stundas, vēl viesu apsveikumi, un tad caur svecīšu izgaismoto parku atpakaļ uz skolu, uz klasēm – kārtīgi izrunāties ar sen neredzētiem klasesbiedriem, kopā izdziedāties un izdejoties.
Sirsnīgs paldies par sadarbību un atbalstu koncerta vadītājiem, Vestienas pagasta pārvaldei.
Skolotājas VELTA BALTPUTNE un INGA STRADIŅA