Sanbernārs, ņūfaundlendietis, laika – vienā vārdā – suns. Uzticīgs draugs, neaizstājams palīgs, modrs sargs, pacietīgs rotaļu biedrs. Tik daudzveidīgu šo mājdzīvnieku septembra nogalē iepazina Bērzaunes pagasta bērni –
gan pamatskolas skolēni, gan PII "Vārpiņa" audzēkņi.
Ciemos bija ieradusies Latvijas Kinoloģiskās federācijas kinoloģe Ingūna Tihomirova ar saviem kompanjoniem sanbernāriem Demiju un Unju, suņu saimniece Lana Kunce un ņūfaundlendietis Pūce. Mērķis – apciemot Latvijas skolēnus, lai iepazīstinātu bērnus ar suņu mīlēšanas ABC.
Ir daudz suņu īpašnieku, kas nemaz neapjauš, kādu atbildību uzņēmušies, izvēloties savā ģimenē pieņemt suni. Vienalga – tīrasiņu aristokrātu vai bezsugas kranci.
Kinoloģe atraktīvā veidā ļāva bērniem iepazīties ar saviem draugiem no suņu cilts un novērtēt, cik gudrs un paklausīgs ir skolots mājdzīvnieks. Viešņas tikpat atraktīvi iesēja bērnos izpratni par to, kas sunim vajadzīgs un kādas cilvēku darbības sunītim kaitē.
Ja piecgadīgs bērns, mājās pārnācis, aizrāda tētim, lai nedod vairs Duksim cilvēku cepumus, tas ir liels ieguvums gan dzīvniekam, gan tētim, gan nākamajām suņu paaudzēm, kuru saimnieki vēl tikai aug.
Kurš bērns gan nav dzīvojis līdzi populārā komisāra Rekša dienesta gaitām vai kollijmeitenes Lesijas piedzīvojumiem?
Izrādās, ne tikai seriālos, bet arī reālajā dzīvē suns var izglābt dzīvību nelaimē nonākušajam, bet vēl tas var palīdzēt iepazīt pasauli, radīt labvēlīgu attieksmi, jo darbošanās ar suni rada labvēlīgas un drošas emocijas autiskiem bērniem un bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem. Ingūnas Tihomirovas suņi ir palīdzējuši daudziem šādiem bērniņiem iemācīties pārvarēt bailes, nepatiku pret nepazīstamo un justies drošāk un pārliecinātāk šajā pasaulē. Dogterapija (tā sauc šo zinātni) ir vēl salīdzinoši jauna medicīnas nozare, tomēr Ingūna Tihomirova ir pārliecināta, ka tai ir daudz priekšrocību, salīdzinot, piemēram, ar medikamentozo terapiju, reitterapiju vai delfīnterapiju.
Tikšanās ar Ingūnu Tihomirovu pierādīja, ka nav jāvairās bērniem skaidrot pieaugušo pasaules gudrības. Bērns ir tiesīgs apjaust, ka suns nav iegriba vai mantiņa, ar kuru var parotaļāties un pēc tam aizmirst pagultē. Suns – tā ir nepārtraukta atbildība par vārdiem, ko tam sakām, par toni, kādā izvēlamies runāt, arī rūpes par sava drauga ēdienkarti un dienas režīmu, skološanu un potēšanu un vēl, un vēl….Tad tas būs draugs, palīgs, sargs vai pat ārsts.
Autore: SARMĪTE BALODE,
PII "Vārpiņa" metodiķe
D. BRIEDES foto