Madonas novada domes kārtējās sēdes informatīvajā sadaļā 27. jūnijā pēc Madonas novada domes deputāta Andreja Ceļapītera iniciatīvas tika iekļauts jautājums par pontona tilta Vecsaikavā atjaunošanu.
– Finansējumu šim mērķim pašvaldība ir piešķīrusi, es gribu zināt, kāpēc nav konkrētas rīcības šajā virzienā. Cilvēki man jautā, un man nav skaidrojuma, kāpēc nekas netiek darīts, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Savu laiku nokalpojis
Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs, raksturojot situāciju, atzīmēja, ka pontona tilts vēlreiz tika apsekots.
– Esam konsultējušies ar ceļiniekiem, tilta speciālistiem un arī ar iespējamajiem uzņēmējiem, kuri ieceri par tā atjaunošanu varbūt varētu arī realizēt. Taču mans viedoklis nav mainījies – tilts savu laiku ir nokalpojis, kaut gan faktiski salāpīt to vēl varētu, bet sakārtot tā, lai tas atbilstu visiem ekspluatācijas noteikumiem un prasībām, ir problemātiski. Oficiāli šāds atzinums nav dots, bet tāda nekad arī nav bijis ne par tā drošību, ne nodošanu ekspluatācijā. Esmu interesējies atbildīgā inspekcijā, kur tika pateikts, ka, atjaunojot tiltu, ir jāievēro vairākas prasības, tai skaitā pontoniem ir jābūt sertificētiem, – akcentēja Valdis Gotlaufs.
Tam A. Ceļapīters nepiekrita, uzsverot, ka nekāda īpaša pārbaude nav vajadzīga un arī pontoniem nav jābūt sertificētiem, bet fiziskā pārbaude esot vienkāršs process. Lai to veiktu, jānovērš divu pontonu problēmas, proti, sūces, ko arī varot diezgan viegli izdarīt. Tad, kad pontona tilts tiktu sagatavots ekspluatācijai, atbilstošs tiltu speciālists dotu savu atzinumu vai norādītu vēl paveicamos darbus drošībai, lai varētu uzsākt tilta izmantošanu.
– Tas ir tanku tilts, sver ap 48 tonnām. Ja tanku tilta, kas atrodas virs ūdens, katra pontona celtspēja ir 48 tonnas (kopējā sakabe ir vēl nestspējīgāka), tad kāda problēma ir to atjaunot? Vienkārši ir jādara! – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs precizēja, ka runa vairs neesot tikai par diviem pontoniem. Arī sakabes, atslēgu vietas rūsējot. Katrā ziņā situācija nebūt neesot tāda kā pirms vairākiem gadu desmitiem, kad tilts bijis jauns.
Vispirms jāsaņem atļauja
Diskusijā iesaistījās arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, kurš attiecībā uz tilta celtspēju norādīja, ka katrs savā dīķī varot izmantot pontonus, kādus vēlas – atbilstoši saviem ieskatiem, bet šajā gadījumā tā tomēr ir sabiedriska būve, kuru nevar vispirms uzbūvēt un tikai pēc tam mēģināt dabūt saskaņojumu ar inženiertehnisko tīklu speciālistiem. Tas nebūtu prātīgi.
– Manuprāt, vispirms vajadzētu dabūt atļauju no attiecīgajiem speciālistiem, vai šāda inženiertehniska būve pieļaujama šajā upes posmā. Pie šādiem nosacījumiem neatkarīgi no tā, vai tur jāmetina atslēgu vietas vai jāsertificē pontoni, ko noteikti arī var izdarīt, varētu sākt rīkoties, bet ir jāsaņem atzinums, priekšraksts, kas mums, pašvaldībai, jādara, lai šo pontona tiltu varētu salabot. Pēc tam varētu lemt, vai tas ir rentabli vai no šīs idejas tomēr jāatsakās. Mēģinām sertificēt, dabūt atļaujas, un tad arī būvējam tiltu, – norādīja Ivars Miķelsons.
Domas par to, kas īsti ir šis pontona tilts – inženiertehniska būve vai inženiertehniska ierīce -, deputātu vidū dalījās. Andrejs Ceļapīters un Andris Dombrovskis uzskata, ka tā neesot inženiertehniska būve, jo pontona tilts ir pārvietojams līdzīgi kā jebkura iekārta, kuru var salikt un novietot izvēlētajā vietā.
Madonas novada domes deputāts, uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Rihards Saulītis izteica vērtējumu par tilta tehnisko stāvokli, jo pirms gada vai diviem kopā ar uzņēmēju, kas līdz tam nepieciešamības gadījumā veicis remontus, esot secinājuši, ka tur ir veicami lieli darbi, jo ir ne tikai jāmetina divi pontoni, bet arī jārok vaļā visi enkuri un arī tie jāmaina, jo tauvas praktiski ir sarūsējušas un vienā brīdī var neizturēt.
Viss atkarīgs no vēlmes
Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters vairākkārt pauda viedokli, ka viss ir atkarīgs no vēlmes. Ja satiekas cilvēki, kuri negrib pontona tiltu atjaunot, tad nekas nenotiek un tiek atrastas dažādas atrunas, turpretī, ja ir vēlēšanās, tad visu secīgi, kā minēja arī domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, var izdarīt, it īpaši ņemot vērā, ka Madonas novadā ir tiltu speciālisti, pie kuriem var šajā jautājumā griezties.
– Šis tilts ir ilgi kalpojis (no 1996. gada līdz 2014. gadam). Tā ekspluatācija tika pārtraukta tikai tāpēc, ka konkrētais uzņēmējs, kas remontus veica līdz tam, to vairs neuzņēmās, bet citus risinājumus neviens negribēja meklēt. Taču tieši tādi paši tilti (ap 30) ir Jēkabpils pusē. Kad problēmas radās pirmo reizi, es vienojos ar Jēkabpils kolēģiem par risinājumu, un divi gala pontoni tika atvesti, kuri tagad gan ir ieauguši krūmos, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Rihards Saulītis precizēja, ka šie pontoni nebija liekami, jo bijuši caurāki, nekā tie, kas upē.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs norādīja, ka apspriežamajam jautājumam ir divas puses.
– Ņemot vērā piešķirto finansējumu, ir iespējams atrast risinājumu, kā šo tiltu mehāniski savest kārtībā, bet tam ir arī juridiskā puse, proti, ja pašvaldība iegulda lielus līdzekļus šī tilta atjaunošanā un nodrošina iespēju pa to braukt, tā uzņemas atbildību arī par drošību. Kā jebkurai būvei, arī šai ir jābūt atbilstošai sertifikācijai, kvalitātes prasībām, projekta dokumentācijai un visam pārējam, lai mēs varētu uzņemties atbildību. Ja – Nedod, Dievs! – kādā brīdī notiek nelaime, būs jāatbild par visu, un tad gan nevienu neinteresēs, ka tas ir bijis labs saimniecisks risinājums, bet iestāsies juridiskas sekas, tāpēc ir jārīkojas secīgi – jādomā, kā šo jautājumu varam sakārtot gan juridiski pareizi, gan saimnieciski efektīvi. To var izdarīt, un tas ir jāsāk darīt, bet mēs nevaram pieiet vienīgi no saimnieciskās puses – tikai remontēt un paļauties, ka viss būs labi, – akcentēja Agris Lungevičs.
Madonas novada domes deputāts Andris Sakne atzīmēja, ka pašvaldībā ir ceļu speciālists ar augstāko izglītību, kuram jādod konkrēts uzdevums pārbaudīt sertificēšanas iespējas, noskaidrot, kam ir jābūt un kas šajā gadījumā pašvaldībai jādara, lai domes sēdē nebūtu tikai tukša runāšana un deputātiem nebūtu jāmin, vai pontona tilts ir būvobjekts vai nav, tāpat jānoskaidro, kādās institūcijās ir jāgriežas utt. Pagasta pārvaldes vadītājs jau varot visu nezināt.
Jāsāk darboties
Madonas novada domes deputāte Antra Gotlaufa uzsvēra, ka atzinumu par šo konstrukciju nedos neviens cilvēks, jo tilts esot bīstams: – Tā kā ūdens līmenis staigā un šo tiltu izmanto arī tādi, kas brauc bez tiesībām, brauc reibumā, viss kas var atgadīties. Labi, ka līdz šim liela nelaime nav notikusi. Turklāt pār tiltu var pāriet gājēji, pārbraukt velosipēdisti, savukārt transportlīdzekļi var apbraukt ar nelielu līkumu.
Diskusijas turpinājumā, kad saruna ievirzījās par to, kam šis tilts visvairāk ir vajadzīgs un kuri to visbiežāk izmanto, emocijas sita augstu vilni, tika pat piesaukta pašvaldības ētikas komisija. Bet Madonas novada domes deputāts Aleksandrs Šrubs aicināja uz pontona tilta atjaunošanas iespēju visiem paskatīties mierīgi, bez pārmetumiem vienam otra adresē.
– Jau ir izskanējis viedoklis, kā turpmāk darboties. Pirmkārt, saprotam, kas ir nepieciešams, lai tilts būtu drošs visiem, kas pa to pārvietojas. Otrkārt, ir nepieciešams speciālista atzinums, cik liels darbu apjoms jāveic. Kad tas tiek noskaidrots, rīkojam iepirkumu, un gan jau kāds uzņēmējs izrādīs interesi par konkrētu summu veikt šos darbus, – uzsvēra Aleksandrs Šrubs.
Diskusija, domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča vārdiem runājot, beidzās uz pozitīvas nots. Deputāts Aleksandrs Šrubs aicināja — vienkārši ir jāsāk darboties, lai pontona tiltu varētu atjaunot, kuru, starp citu, izmanto arī daudzi Barkavas zemnieki.
9.07.2019.