Pēc 1. jūlija, kad pagasti apvienojās novados, daudzās jomās valda neziņa, kas notiks tālāk. Otrdien jaunā dome lēma, vai novadā būs vienots sociālais dienests, kā turpmāk darbosies sociālie dienesti un sociālie darbinieki pagastu pārvaldēs.
Praulienas pagasta sociālā darbiniece Ināra Miška ir pārliecināta, ka arī turpmāk katrā pašvaldībā jābūt sociālajam darbiniekam, jo šis cilvēks labāk zina katra klienta, kas griežas pēc palīdzības, problēmas. Sociālie darbinieki pašvaldībās pazīst cilvēkus pagastos un, satiekot viņus, jau zina, kas viņiem ir nepieciešams. Tāpat iedzīvotāji vairāk uzticas cilvēkiem, pie kuriem viņi ir griezušies jau iepriekš. Problēmas ir palikušas, tagad jāgaida rezultāti, lai varētu analizēt, kā tās tiks risinātas.
Diemžēl arī ekonomiskā situācija valstī neuzlabojas, līdz ar to iedzīvotāji arvien biežāk meklē palīdzību pie sociālajiem darbiniekiem. Jautājot, kāda situācija ir Praulienas pagastā, Ināra Miška stāsta: – Pēdējo mēnešu laikā ir audzis to personu skaits, kam piešķirts trūcīgas un maznodrošinātas personas statuss. Budžets sociālajiem pakalpojumiem ir samazināts, līdz ar to nespējam maksāt visus valstī noteiktos pabalstus. Patlaban cenšamies nodrošināt GMI pabalstus. Jūlijā tas izmaksāts jau 12 ģimenēm. Uzskatu, ka valsts lēmumus pieņem savādi. Janvārī GMI pabalsts tika palielināts, bet budžets – samazināts. Tas apgrūtina iespēju palīdzēt cilvēkiem, jo nav naudas, lai izmaksātu pabalstus. Ir daudz cilvēku, kas pēc palīdzības nāk pirmo reizi, bet, protams, ir cilvēki, kas nāk pastāvīgi. Pēdējā pusgada laikā ar šo problēmu saskaras arvien vairāk pašvaldības, īpaši lauku reģionos, jo nav pieejamas darbavietas, bet uz darbu tuvākajās pilsētās nav iespējams izbraukāt. Praulienas pagasta teritorija ir liela. Cilvēki, kas dzīvo centrā, brauc uz darbu Madonā, bet, piemēram, Saikavas un Trākšu iedzīvotājiem tas ir ļoti grūti izdarāms.
Cilvēkiem, kas saņem GMI pabalstu, mēs prasām piedalīties līdzdarbības pasākumos. Pamatā tie ir labiekārtošanas darbi. Klienti līdzdarbojas, apmeklējot kursus.
Vasaras mēnešos cilvēkiem ir vieglāk izdzīvot, jo ir iespējams atrast gadījuma darbus, tāpat viņi dodas ogot un sēņot, pēc tam salasītās meža veltes pārdod. Lai gan neliels, tomēr tas ir papildinājums ģimenes budžetā. Domāju, ka augustā smagāk veiksies ģimenēm, kur aug bērni, jo būs jāiegādājas skolai nepieciešamās lietas, bet finansiālo līdzekļu nav.
Skolas laikā skolēniem, kas mācās vidusskolā, atmaksājam ceļa izdevumus, jo pagastā nav iespējams viņiem nodrošināt vidējo izglītību, savukārt skolēniem, kas mācās Praulienas pamatskolā, tiek nodrošināts transports, lai nokļūtu izglītības iestādē. Nepieciešamības gadījumā cenšamies maksāt arī veselības pabalstu, bet, tā kā tam budžetā tika atvēlēta ļoti maza summa, lielākā daļa jau ir izmaksāta, kaut līdz gada beigām vēl tālu. Protams, centīsimies atrisināt radušos situāciju.
Neraugoties uz budžetā piešķirtajiem līdzekļiem sociālo pabalstu izmaksāšanai, tiek domāts, kā vēl palīdzēt iedzīvotājiem.
– Diemžēl ekonomiskā situācija valstī ir slikta, līdz ar to nav iespējams palīdzēt visiem iedzīvotājiem, izmaksājot pabalstus, tāpēc tiek meklētas alternatīvas. Šogad augustā gatavojam palīdzības akciju, kad iedzīvotāji varēs nest lietas, kas pašiem vairs nav nepieciešamas (apģērbu, apavus, mācību grāmatas, rotaļlietas u. c.), uz pašvaldību, un tās tiks izdalītas cilvēkiem, kam tās ļoti vajadzīgas. Akcija nozīmīga ir vecākiem, kam bērni ir skolas vecumā, jo mācību materiāli, apģērbs un apavi kļūst dārgāki un šajā situācijā ne visi vecāki to var nodrošināt savām atvasēm.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.07.2009.
Autors: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto