Jauno mācību gadu A. Eglīša Ļaudonas vidusskolā uzsāka 165 skolēni.
Tas ir nedaudz mazāk kā pagājušajā gadā, kad jau šķita, ka sapņu robeža – 200 audzēkņu – tuvākajos gados ir reāli sasniedzama. Bet, kā skaidro skolas direktors Guntis Lazda, skolēnu skaita samazināšanās neesot pārsteigums, tam esot objektīvi iemesli.
– Iepriekšējā mācību gadā mums salīdzinoši liela bija gan 12. klase, kurā mācījās 14 audzēkņu, gan 9. klase ar 19 skolēniem. Šogad skolas gaitas 1. klasē arī uzsāka par vienu mazāk nekā gadu iepriekš. Diemžēl nepiepildījās mūsu cerības attiecībā uz 10. klasi. Prognozējām, ka mācības vidusskolā turpinās lielāks 9. klašu absolventu skaits, bet 10. klasē iestājās tikai 12 no 19 bijušajiem devītajiem. Protams, priecē, ka 10. klasi esam nokomplektējuši atbilstoši MK noteikumiem un arī nevienas apvienotās klases mums nav. Savukārt lielākā klase, tāpat kā pērn, ir 7. klase, kur mācās ap 30 skolēnu, – situāciju raksturo Guntis Lazda.
Brīvpusdienas – visiem audzēkņiem
Brīvpusdienas A. Eglīša Ļaudonas vidusskolā, tāpat kā visā Madonas novadā, tiek nodrošinātas visiem skolēniem. 1.-4. klasei tas notiek valsts finansētās programmas ietvaros, bet visiem pārējiem brīvpusdienas piešķirtas, pateicoties Madonas novada pašvaldības finansējumam.
Ļoti laba sadarbība skolai izveidojusies ar Māras Strautmanes vadīto A. Eglīša Latviešu nacionālo fondu, kas skolas kopmītnē dzīvojošajiem apmaksā launagu un vakariņas, kā arī iepriecina pirmklasniekus, kam dāvina vienu no skolas formas elementiem – vesti. Šogad no fonda tika saņemti arī seši pietiekami jauni datori.
A. Eglīša Ļaudonas vidusskola Madonas novadā ir viena no tām izglītības iestādēm, kur visiem skolēniem pusdienot ir iespējams vienā maiņā. Tas atvieglo darbu gan ēdnīcas kolektīvam, gan pašiem skolēniem un skolotājiem, jo pietiek ar vienu garo starpbrīdi.
Par to, ka Ļaudonā skolēni ēd veselīgu uzturu, pusdienas ir garšīgas un piedāvātās porcijas – lielas, pārliecinājāmies arī mēs, kad kopā ar visiem pārējiem nobaudījām pupiņu zupu un uzputeni ar pienu. Skolas ēdnīcā gatavotais ēdiens ne ar ko neatšķīrās no mājās gatavotā un, iespējams, tik garšīgi pat sanāk ne katrai saimniecei mājās. Tiesa, tas vēl negarantē, ka visas porcijas tiek apēstas. Kā todien novērojām, pie vairākām saldā ēdiena porcijām tā arī neviens nepieskārās.
Lai nodrošinātu veselīgu uzturu, dārzeņi un augļi tiek iepirkti centralizēti no vietējiem zemniekiem Madonas novada ietvaros, bet pienu piegādā „Lazdonas piensaimnieks". Līdzīgi kā citās skolās, arī Ļaudonā katrai klasei pēc kārtas ir jādežurē virtuvē.
– Atsaucība ir ļoti laba, nekādu iebildumu nav ne no vecāku, ne arī bērnu puses. Es domāju, ka šādas dežūras virtuvē darbaudzināšanas nolūkos, tāpat kā jebkura praktiska nodarbe, katram nāk tikai par labu un ir apsveicama, – uzskata skolas direktors. Bet īpaši viņš uzteic Ināras Bardovskas vadīto skolas ēdnīcas kolektīvu, kurš jau daudzus gadus spēj nodrošināt bērniem gan veselīgas, gan ļoti garšīgas pusdienas.
Neskaidrību vēl daudz
Vaicāts par mācību gada sākumu kopumā, skolas direktors atzīmē, ka šogad tam zināmu spriedzi piešķir jaunais pedagogu samaksas modelis.
– Mācību gads ir sācies, bet neskaidrību vēl ir daudz. Ja jaunais pedagogu samaksas modelis būtu pieņemts nedaudz ātrāk, gaisotne izglītības iestādēs būtu mierīgāka, jo varētu drošāk prognozēt, kā tas atsauksies uz katra skolotāja slodzi un darba samaksu, – akcentē Guntis Lazda.
Viņš atzīst, ka izstrādātajā pedagogu samaksas modelī ir dažādas nianses – gan labas, gan ne tik pozitīvas. Piemēram, nedaudz tiek palielināta samaksa par katru kontaktstundu, bet pārējais balansē uz robežas. Turklāt ir jau skaidrs, ka līdzšinējā apjomā nevarēs organizēt atbalsta personāla darbu. Šajā pozīcijā viennozīmīgi būs samazinājums.
– 6% no mērķdotācijas apjoma, kas tiek novirzīti atbalsta personālam, mūsu skolai ar esošo skolēnu skaitu neļauj saglabāt līdzšinējās likmes bibliotekāram, psihologam, logopēdam, skolotāja palīgam un organizēt skolas darbu arī šajā ziņā tā, kā mēs to, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, vēlētos, – atzīmē skolas direktors.
Vaicāts par izmaiņām skolotāju sastāvā, viņš informē, ka šajā mācību gadā darbu ir uzsākusi direktora vietniece izglītības darbā Ērika Pomere. Viņa pēc 25 gadiem ir atgriezusies skolā, kur ir jau strādājusi.
Uz jautājumu par skolas nākotni, vai tai izdosies saglabāt vidusskolas statusu arī 2018. gadā, direktors ir noskaņots optimistiski.
– To es redzu papildu programmu piedāvājumā. Valstī kā prioritāte dominēs dabaszinātnes, bet tāda novirziena klasi mums neizdosies atvērt, jo nespēsim nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu. Perspektīvāks mums ir sporta virziens. Vai, kā pirms pieciem gadiem, kad atnācu strādāt uz Ļaudonu, bija doma, lai bērniem nebūtu jābrauc uz Madonas mākslas skolu, piedāvāt šādas nodarbības tepat Ļaudonā, it sevišķi tāpēc, ka mums ir, kas tās vada. Vēl mēs varētu apsvērt kristīgās mācības apguvi. Bet pagaidām, vismaz tikmēr, kamēr spējam izpildīt MK noteikumos izvirzītās prasības, skolas nākotne nav apdraudēta. Šogad 10. klasē, kā jau minēju, mācās 12 skolēnu, līdz ar to nav arī jautājuma par skolas statusa maiņu. Savukārt, ja šo kritēriju neizdodas izpildīt, tad no svara būs kopējais skolēnu skaits vidusskolas posmā, – piebilst Guntis Lazda.