Kad pie zilā padebeša mirdz siltais maija saules stars un spilgti zaļo koku galotnēs vītero putni, kad ceriņziedu smarža ikvienu saldi reibina un ķiršu zari atplaukst koši baltā, neviltotā smaidā, arī Lazdonas pamatskolā noskan 9. klases pēdējais zvans.
Tas bija tik nesen, kad rudenī, pirms deviņiem gadiem, mūsu 9. klases skolēniem ceļš uz izglītību sākās brīnumu gaidās, un caur plaukstošiem pavasariem tas ik gadu no gada aizvijies tālē. Liekas, ka skolas bērzi vēl šūpo viņu bērnības priekus un bēdas. Bet 13. maijā viņiem skanēja pēdējais zvans uz stundu, kad vēl mirkli bijām visi kopā, lai pakavētos bērnībā. Dienas noslēgumā ar trauksmaina prieka pilnu sirdi, bet tomēr skumjām acīs devītā klase dzirdēja savu pēdējo zvanu. Zvanu, kas vairs nekad nesauks viņus uz stundu… mūsu skolā. Tomēr, lai cik tas dīvaini liktos, šī it kā skumjā diena tika pārvērsta kā viens liels, jautrs piedzīvojums. Savus ilgi kaltos plānus un domātos darbiņus īstenoja 8. klase, kas vēlējās panākt, lai Astoņu Devīto Delveru sejās kārtējo reizi atplaukst smaids.
Šo izlaiduma klasi var raksturot kā labu komandu, kurā ikviens ir personība. Skola šā gada absolventus atcerēsies kā spilgtus un talantīgus jauniešus. Lai gan aiz katras uzvaras sportā, olimpiādēs, konkursos slēpās liels darbs, viņi prata neizdzist, nezaudēt jaunības degsmi, paspēja dejot, dziedāt, iemīlēties, uzklausīt cits citu, iesaistīties karstās diskusijās un kopā īstenot nepārspējamas idejas. Starp viņiem var sastapt gan literātus, gan filozofiskus māksliniekus, kas kopā veido brīnišķīgu paleti, kurā ir visas krāsas, izņemot pelēko.
Svinīgā pasākuma laikā divējādas izjūtas pārņēma, domājot par devītajiem, mīļajiem un brīžiem arī dumpīgajiem jauniešiem, kuri veidojuši šeit savas dzīves deviņus gadus. Skolasbiedri sveica topošos skolas absolventus, veltot pašsacerētu dzeju, šķirstot „digitālo skolas fotoalbumu", dziedot dziesmas, dalījās padomos par špikošanas paņēmieniem. Arī paši devītie kavējās atmiņās par skolas gadiem un pateicībā skolas darbiniekiem dāvināja ziedus, rādīja pašu izveidoto videofilmu par skolā pavadītajiem gadiem un sakrātajām atmiņām.
Jaunieši pateicās skolai, skolēniem un galvenokārt skolotājiem ar ziediem, kas nāca no sirds. Tas bija īpašs un tomēr arī skumjš brīdis, jo ikkatrs apzinās, ka vairs nekad nesēdēs skolas solā kā pamatskolēns, ka ikdienā nebūs kopā ar ierastajiem klasesbiedriem, jo pēc vasaras brīvlaika katrs jau būs atradis savu tālāko dzīves ceļu. Apsveikumiem pievienojās arī šo rindu autore un klases audzinātāja Agnese Apīne. Jaukus apsveikumus bija sagatavojuši arī pārējo klašu skolēni un absolventu vecāki. Savu pēdējo skolas dienu absolventi noslēdza, iestādot skolas puķu dobē dāvāto rožu krūmu, kurš turpmākajos gados atgādinās par šo jauniešu piederību mūsu skolai.
Pēdējais zvans – starta signāls eksāmenu sākumam. Vēlam devītajiem zināšanas kabatās, spirgtu ceļavēju un godam nokārtotus eksāmenus!