Pagājušajā sestdienā, kad Latvijā norisinājās Muzeju nakts, daudzus interesentus varēja sastapt profesora Aleksandra Bieziņa muzejā Sarkaņu pagasta „Jaundilmaņu" mājās. Muzeju nakts pasākuma moto – "Sens, tik sens ir šis stāsts…".
Aleksandrs Bieziņš tiek uzskatīts par Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēju. Profesora dzīvē liela nozīme bija bērniem un jauniešiem, tāpēc arī Muzeju naktī „Jaundilmaņos" ikvienam ģimenes loceklim bija iespēja atrast sev piemērotāko nodarbi.
Visas Muzeju nakts garumā bija iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju, ko veido krājuma materiāli, kā arī profesora un viņa ģimenes personīgās lietas. Ekspozīciju papildināja videomateriāls par Aleksandru Bieziņu un viņa ikdienu. Ekspozīcija atspoguļo profesora zinātnisko, praktisko un pedagoģisko darbu, jo tieši „Jaundilmaņos" sāka veidoties profesora spilgtā personība. Arī Muzeju naktī eksponātus drīkstēja ne tikai aplūkot, bet arī aptaustīt, kas ievērojami piesaistīja apmeklētāju uzmanību.
Muzeja pirmajā stāvā bija iespēja aplūkot fotoprojekciju „Sarkaņu pagasta viensētas fotogrāfijās pirms 50 gadiem". Šīs fotogrāfijas uzrunāja ne tikai Sarkaņu pagasta iedzīvotājus, bet arī pārējos muzeja apmeklētājus. Otrajā stāvā tika atklāta izstāde „Endoskopija" un novadnieces Iritas Galejas gleznu izstāde „Atklāsme". Izstādē „Endoskopija" bija iespējams aplūkot endoskopisko manipulāciju instrumentus un priekšmetus, kuri kādreiz ir nonākuši cilvēku vēderos un ir veiksmīgi izņemti, piemēram, termometrus, adatas un citus priekšmetus. Pavisam citādāku noskaņu radīja gleznu izstāde „Atklāsme". Muzeju naktī gleznu izstādes autori diemžēl nevarēja satikt, taču muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa atklāja, ka Irita Galeja pēc izglītības esot zootehniķe un viņa ne minūti neesot mācījusies gleznot. Pašreiz gleznu autore strādā par manikīra speciālisti skaistumkopšanas nozarē un ir radoša savā jaunajā profesijā. Gleznošanai, kā savam jaunajam vaļaspriekam ziemas mēnešos, Irita Galeja pievērsusies tikai 2013. gadā. Gleznu izstādē „Atklāsme" varēja apskatīt 14 gleznas, bet muzeja vadītāja uzsvēra, ka tās neesot autores vienīgās gleznas. Var piebilst, ka abas izstādes muzeja apmeklētāji varēs apskatīt līdz pat rudenim.
Muzeju nakts dalībnieku, īpaši mazāko, uzmanību visvairāk piesaistīja Lazdonas bērnudārza audzinātājas Ineses Litauniks neparasto rotaļlietu un interjera priekšmetu darināšana. Ikvienam dalībniekam bija iespēja izgatavot savu mājas gariņu – „puķulelli". Lai izgatavotu „puķulelli", bija nepieciešami pavisam vienkārši materiāli – sintepons, kaprona zeķbikses un citi sadzīviski un ne tik sadzīviski materiāli. Leļļu meistare Muzeju nakts dalībniekiem stāstīja, ka vienas lelles darināšanai viņa velta no pāris dienām līdz pat divām nedēļām. Tas esot atkarīgs no vēlamā rezultāta un citiem faktoriem. Ineses Litauniks leļļu izstāde ir aplūkojama Dzelzavas bibliotēkā, bet ar 29. maiju tā būs skatāma Ļaudonas bibliotēkā.
Kad viss muzejs tika izstaigāts un sava „puķulelle" sataisīta, Muzeju nakts dalībnieki tika aicināti uz zivju zupu, kas ir kļuvusi par neatņemamu Muzeju nakts tradīciju.
„Muzejam šis ir īpašs gads – 31. augustā Aleksandram Bieziņam paliks 120. Par godu šim notikumam augustā Aleksandra Bieziņa muzejā ciemosies Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs un vairāku grāmatu autors Anatolijs Danilāns," atklāja muzeja vadītāja. Sarunas noslēgumā Ingrīdai Pureniņai tika uzdots jautājums, kas ir viņas lielākais ieguvums no Muzeju nakts organizēšanas, uz ko muzeja vadītāja atbildēja, ka tas ir gandarījums. Gandarījums ne tikai par to, ka muzeju ir apmeklējis ievērojams skaits cilvēku, bet arī par to, ka kāds tevi ir vienkārši atcerējies un atbraucis ciemos.
24.05.2017.