Raiņa dramatiskā poēma „Daugava" ir izrāde – sauciens, izrāde – rekviēms tautai, svēta izrāde, kas rakstīta ar sirds asinīm. Izrāde – kā mākslinieciski politisks notikums, kas pirmo reizi iestudēta 1919. gadā – jaunās valsts pirmajā dzimšanas dienā. Tai ir ne vien literāra, bet arī kultūrvēsturiska vērtība latviešu tautas dramatisko pārdzīvojumu un valsts tapšanas atklāsmē. Bet jaunu spēku un skanējumu poēma rod 1988. gadā, kad Valmieras Drāmas teātrī Valentīna Maculēviča režijā Raiņa „Daugava" saplūst vienā veselumā ar Mārtiņa Brauna mūziku.
No šiem avotiem tapa Ērgļu novada pašdarbnieku veidotais svētku uzvedums „Saule. Pērkons. Daugava." Pasākuma organizatorus iedvesmoja Mārtiņa Brauna atziņa, ka Rainis savu aktualitāti nav zaudējis pat šodien, ka „Daugava" ir mūsu saknes, mūsu izaicinājums, ka mums ir sava saule, pērkons.
Daudzi skatītāji noteikti arī šogad juta pašatdevi, sirdsdegsmi, ar kādu radīts Latvijas simtgadei veltītais muzikālais uzvedums, kuru ievadīja Pētera Leiboma pūtēju orķestris. Īpaši iedvesmojošs tas veidojās arī tāpēc, ka radošo ideju attīstīja ne tikai režisore Terēza Kaimiņa, producente Sandra Avotiņa un režisora asistente Lelde Strazdiņa, bet arī paši lomu atveidotāji Kaiva Bukovska, Sintija Māliņa un viss drāmas kolektīvs. Uzveduma sasaisti ar mūsdienām izteiksmīgi veidoja vadītāju Antras Grinbergas un Mārītes Taškānes kolektīvu spraigi un emocionāli izpildītās dejas, Ralfa Šmīdberga diriģētā kora organiska iekļaušanās poēmas „Daugava" tēlos, reizē kļūstot par aktieriem. Tā kā katram dziedātājam nav iespējams nodrošināt mikrofonus, mēģinājumos tika ierakstītas Ērgļu kora dziedātās dziesmas, kuras arī tika izmantotas uzveduma laikā. Fonogrammas un vienotu muzikālo pavadījumu veidoja Artūrs Grandāns. Izteiksmīgu skatuves noformējumu un dekorācijas bija veidojuši Ieva Rota un Laimonis Kļaviņš, ko īpaši izcēla Antras Dičas-Milnes („Mana filmu studija") radītie multimediālie efekti – ozols kā tautas spēka simbols, kā Austras koka daļa, kurā iekodēta izpratne par mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes saistību, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem. Kolektīvu kopdarbu apskaņoja un izgaismoja Toms Rota un Sergejs Jasinskis. Tikai mūsu pašu spēkos ir strādāt, domāt, rīkoties tā, ka „mūžam gaismas pils/ Kalnā gavilēs". Mēs katrs paši esam tās cēlēji, veidotāji. Šī atziņa spēcīgi izskanēja uzveduma izskaņā, vienojoties visiem iesaistītajiem kolektīviem. Liels un patiess paldies visiem, kuri izdomāja, kuri veidoja un piedalījās skaistajā Latvijas simtgades koncertā Ērgļos!
Ērgļos Latvijas simtgades pasākumā tika godinātas trīs spilgtas personības, kuru paveiktais ir ļāvis viņu vārdiem un darbiem aizvīties pāri novada robežām, – BENU aptiekas farmaceite, ilggadēja aptiekas vadītāja Inta Olte, Gada balva medicīnā 2017, Gada farmaceite; ģimenes ārste, Ērgļu pašvaldības SIA „Ērgļu slimnīca" valdes locekle Aina Braķe – apbalvota ar Atzinības krusta IV šķiru un iecelta par ordeņa virsnieci; mūzikas pedagogs, kordiriģents un virsdiriģents Jānis Dzintars Sprancmanis – apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un iecelts par ordeņa kavalieri. Sirsnīgi sveicam!
ILZES DAUGIALLO foto
23.11.2018.