Mūsdienās guļbūve joprojām ir populārs ēku būvniecības veids. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar guļbūvju celšanu, ražo guļbaļķu mājas gan no masīvkoka, apaļiem baļķiem, gan frēzētiem baļķiem. Savā darbā viņi pielieto mūsdienīgas metodes un instrumentus. Protams, katra uzņēmēja uzdevums ir ražot un pelnīt naudu. Bet kurš saglabās senās amata prasmes? Par to daudz tika diskutēts "NORDPLUS" projekta "PROLOG" seminārā, kas notika Ērgļu Profesionālajā vidusskolā no 18. līdz 19. februārim.
"PROLOG" seminārā "Guļbūves ēku celtniecības izglītības novērtējums un attīstības iespējas Eiropas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā" tika izcelts, ka senās amatu prasmes nedrīkstam zaudēt. Tā ir bagātība, kas jānodod nākamajām paaudzēm. Līdzās rupjmaizes cepšanai, aušanai, tautasdziesmu un seno latviešu tradīciju saglabāšanai un citām kultūrvēsturiskām vērtībām arī tradicionālo guļbūvju būvniecības amats ir jāsaglabā. Seminārā notika diskusijas par guļbūves amata prasmju saglabāšanu Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Latvijā.
Guļbūvju būvniecības vēsture Latvijā ir ļoti sena. Vecākie lietišķie materiāli par latviešu tautas celtniecību iegūti senajās apmetnēs, pilskalnos, kur izdarīti arheoloģiskie izrakumi un atsegtas daudzu celtņu paliekas. Šo ēku būvniecības veids bija kaķētu (gropētu) apaļkoku guļbūve krusta pakšos, kas būvētas 6.-8. gs. Līdz mūsdienām saglabājušās ēkas vien atrodamas brīvdabas muzejos, un tās būvētas 17. gs. ("Tradicionālu guļbūvju celtniecība", 2006. g.). Mājas tika būvētas ar tanī laikā pieejamiem instrumentiem un materiāliem. Meistari nodeva savas prasmes no paaudzes uz paaudzi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.03.2014.
Autore: INGUNA SPAILE,
projekta "PROLOG" administratore
Foto no praktiskajām mācībām