Rudens lapu zelts izstaroja savu īpašo burvību Varakļānu kultūras namā, sagaidot amatierteātrus no Sarkaņiem, Stirnienes un Viļāniem un sveicot teātra apmeklētājus.
Bērza lapiņas piekrītoši sačukstējās par kādas teātra apmeklētājas domām, ka vienu un to pašu izrādi var skatīties vairākas reizes un katru reizi ieraudzīt un sajust kaut ko jaunu, tas esot atkarīgs no noskaņojuma.
Tikpat krāsainas un dažādas kā rudens lapas bija arī izrādes, ko varēja noskatīties teātra svētkos Varakļānos 24. oktobrī. Pasākums tapa sadarbībā ar biedrības „Pieaugušo attīstības projekts" projekta „Meklēt spēku savai izaugsmei" aktivitātēm.
Dzeltenās kļavu lapas piesarka un kļuva romantiski noskaņotas, klausoties Sarkaņu amatierteātra „Piņģerots" dzejas iestudējumu „Gaisma logā". Tas ir veltījums Madonas dzejniekam Aivaram Aiviekstam jubilejā. Lasīt un klausīties dzeju – tas nav vienkārši. Ir jārunā uz sirdi un jāsadzird ar sirdi.
Mazās bumbieres lapiņas saprišinājās un uzmundrinoši uzlūkoja Stirnienes pamatskolas teātra pulciņa (režisore Ieva Zepa) jaunos aktierus, viņu lugā „Zagļi" skanēja jautras tautasdziesmas.
Ceriņu lapas centās pierakstīt Čārlīša izteikas (tādu dīvainu vārdu salikumu ikdienā nedzirdēsi) varakļāniešu izrādē „Juku laiki priekšpilsētā". Varakļānieši teātri uzskata par mājām, kurās dzīvo humors, idejas, siltums, piedzīvojumi, raizes, blēņas un mīlestība. Tajās mēs visi gribam būt laimīgi.
Spurainās pīlādžu lapas nesaprata, vai tad mūsdienās vairs nevar iztikt bez mobilā telefona. Šo stāstu stāstīja Stirnienes amatierteātris (režisore Ieva Zepa ).
Teatrālā marša ritmā viļāniešu domas skandināja ozola lapas – esam jautri, radoši, labestīgi, saticīgi, atvērti draudzībai un sadarbībai. Viļānu amatierteātris „Kas ir, tas ir" pārsteidza un iepriecināja ar to, ka Viļānos ir ļoti daudz vīriešu lomu atveidotāju. Tā ir Viļānu amatierteātra režisores Ināras Grietiņas spēja ieinteresēt un vietējos cilvēkus atraisīt aktiera dotībām.
Apses lapu maigi izšūpotā atziņa vēstīja – amatierteātri rosina interesi par lielo teātri Rīgā, veido teātra publiku. Ne jau visi var un grib braukt uz Rīgas vai Valmieras teātriem, kādam vairāk patīk vietējo izrādes.
Pēc izrādēm rudens lapu virtenes atvadījās no skatītājiem ar pateicību. Tas, ka jūs atnācāt, ir pats īstākais atbalsts KULTŪRAI. Mēs būsim un pastāvēsim, kamēr būs pašdarbnieki uz skatuves un skatītāji zālē!
Rudens lapu stāstos ieklausījās RUTA LAIZĀNE,
Varakļānu kultūras nama direktore