Nevienam Latvijā nav noslēpums, ka ceļu joma valstī ir viena no sāpīgākajām un pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas diži darbi ceļu sakārtošanā nav bijuši veikti. Izņēmums kopējā bēdu ainā nav arī Madonas rajons, kur ceļu stāvoklis ir pat sliktāks nekā vidēji valstī. Šī situācija ir pamudinājusi Madonas rajona padomes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru rajona ceļu sakārtošanas jautājumā meklēt alternatīvus risinājumus.
– Kopumā mani pamudināja divas lietas. Vispirms tas bija pilsētas apvedceļš. Nedaudz vairāk nekā 4 km izmaksā 3,6 miljonus latu. Domē, lemjot par 34% līdzfinansējumu, radās jautājums, kas tur tik dārgi maksā un kāpēc mums tik daudz ir jāmaksā? Kāpēc vispār ceļu joma mums ir ar tik augstām izmaksām, un vai tās vienmēr ir racionālas? Tas arī mani rosināja sākt interesēties un rēķināt, ko kas ceļu būvē maksā – karjera atvēršana un izstrāde, asfaltbetona rūpnīcas izmaksas, tehnika, pārvadājumi, darbaspēks utt., un tad parādījās diezgan interesantas lietas, ka var būvēt arī ar citām izmaksām, ja darbu organizē citādāk nekā līdz šim. Otra lieta, kas pamudināja, bija realitātes apjausma, ka ar pašlaik Latvijas ceļu būves tirgū esošajām izmaksām nav iespējams izbūvēt normālu apjomu ceļu, tāpēc bija jāmeklē alternatīva.
Un šī alternatīva, manuprāt, ir koncentrēt gan finanšu, gan materiāltehniskos, gan cilvēku resursus, apvienot Madonas rajona piešķirtos „Latvijas Valsts ceļu" un pašvaldību ceļu fonda līdzekļus, pārņemot VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs" Madonas ceļu rajona materiāltehnisko bāzi, pašvaldībām piederošo specializēto ceļu būves un uzturēšanas tehniku un speciālistus, un izveidot pašvaldības SIA, kas strādās pēc pašizmaksas principa, – par savu plānu, kas jau ir ieguvis pilotprojekta veidolu, stāsta Andrejs Ceļapīters.
Ne visur darbojas brīvais tirgus
Madonas rajona padomes priekšsēdētājs uzskata, ka ir jomas, kurās šobrīd valsts un pašvaldības spētu darboties veiksmīgāk nekā uzņēmēji, kuru primārā interese ir gūt maksimālu peļņu, kamēr pašvaldības domā, kā ar pieejamajiem resursiem paveikt maksimālu darba apjomu.
– Arī es atbalstu brīvā tirgus principu, kur tirgus pats noregulē cenas, taču tas darbojas jomās, kur valda normāla konkurence. Ceļu būve un uzturēšana ir tā joma, kur konkurences šobrīd nav, lai arī ko man censtos iegalvot, līdz ar to mums ir tādas cenas, kādas nu tās ir, – norāda rajona padomes priekšsēdētājs.
Taujāts par to, kā viņa piedāvātais risinājums samazina ceļu būves un uzturēšanas izmaksas, A. Ceļapīters min, ka ekonomiju iespējams panākt vairākos aspektos. Vispirms jau uz materiālu pārvadāšanas rēķina.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.07.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto