Tik labi nāca miegs, te pēkšņi sajutu, ka tieku pērta: "Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimību ārā – veselību iekšā!" Ar šo pantiņu aptvēru, ka ir Pūpolsvētdienas rīts, aši nomazgāju seju, jo jāsteidzas uz Lauteres kultūras namu. Tur taču čaklo roku darbnīca.
Arī es vēlos iemācīties pīt groziņus, neparastāk krāsot olas. Tā iesākās Pūpolsvētdienas rīts daudziem bērniem, dodoties uz čaklo roku darbnīcu Lauteres kultūras namā. To rīkoja sadarbībā ar Viesienas bibliotēku. Mūs sagaidīja Rudīte Prikule, Ina Cimere un Jolanta Koscinkeviča, lai čaklo roku darbnīcā kopīgi ievingrinātu rokas gaidāmajai olu krāsošanai. Laiks paskrēja nemanot, jo visi darbnīcas dalībnieki aizrautīgi krāsoja olas, pina groziņus, gatavoja svētku kompozīcijas. Minot mīklas, ieklausoties latviešu tautas ticējumos, ēdot pašu vārītās olas, pēcpusdiena pagāja ļoti jautrā noskaņojumā, labā garastāvoklī, gaisā virmojot svētku priekšnojautām. Lūk, arī daži ticējumi Lieldienām. Kas Lieldienās olas zags, paliks pliks kā ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lai nebūtu resnas kājas, Lieldienu rītā pirms saules jāuzkāpj uz akmens. Ja Lieldienās olām čaumala labi atlec, būs labi lini. Kam ola visstiprākā, tas dzīvos ilgu mūžu. Ja Lieldienās mainās ar olām, tad vistas labi dēs.
Paldies Aronas pagasta pārvaldei par pasākuma atbalstīšanu, darbnīcas rīkotājām un vadītājām.
"Es nopēru bāleliņu
Ar baltiem pūpoliem,
Lai aug mans bāleliņš
Kā apaļš pūpoliņš."
Autore: LAURA RUSKULE