Kad septembris kā mākslinieks ar otu iekrāso kļavu lapas dzelteni sārtos toņos, saules stari ver zirnekļu tīklos dimanta rasas pērles un mākoņi debesīs dejo pēc vēja stabules, Latvijā sākas Dzejas dienu laiks.
20. septembris Liezēres pamatskolā greznojās ar saulespuķēm un dzejnieka ziediem – krāsainajām asterēm, pulcējot kopā ne tikai skolas saimi, bet arī vecākus un citus interesentus, jo Dzejas dienas ietvaros šeit noritēja projekta „Animācijas īsfilma „Liezēres bērni Latvijai"" 1. posma aktivitāte – pašsacerēto dzejoļu konkurss skolēniem un PI grupas „Kamenīte" audzēkņiem. Dzejas dienas uzdevums bija ne tikai veicināt sadarbību, veidot piederības izjūtu un pozitīvu attieksmi pret savām mājām, pagastu, dzimto zemi, bet arī uzsākt dāvanas, kuru pasniegt savai valstij tās simtgadē, darināšanu. Ne velti dzejoļu konkursam tika izvirzīta kopīga tēma „Mans dzejolis Latvijai", bet kā projekta mērķis noteikts rosināt bērnus kopā ar saviem vecākiem un pedagogiem radoši izpausties daudzpusīgās aktivitātēs, kuru rezultātā tiks izveidota datoranimācijas īsfilma, kura tad arī kļūs par dāvanu Latvijai svētkos.
Dzejas dienu vadītāja skolotāja Jolanta Pabērza savā uzrunā uzsvēra: – Šīs Dzejas dienas skolā nav tādas kā citus gadus – tās ir neparastas ar to, ka šodien dzejnieki būsiet jūs paši. Par dzejnieku būt nav nemaz tik viegli, ir jābūt radošam un arī drosmīgam. Projekta „Animācijas īsfilma „Liezēres bērni Latvijai"" ietvaros jūs kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām radījāt brīnumu – pašsacerētu dzejoli par Latviju.
Kā pirmais solis Dzejas dienā un šī projekta ietvaros bija paredzēts dzejoļu publiskais lasījums, katram autoram uz brīdi iekāpjot dzejnieka kurpēs un pielaikojot krāsainās pēdiņas. Gods uzstāties pirmajiem tika atvēlēts pašiem mazākajiem, bet, lai pirmsskolas grupiņas bērni gūtu iedrošinājumu, vispirms izskanēja skolotājas Regīnas Paegles priekšnesums, lasot pašas sacerēto dzeju. Tālāk viss ritēja skanīgi un raiti, un mazās kamenītes savos dzejoļos apstiprināja Jolantas Pabērzas teiktos vārdus: – Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām. Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs. Tāda ir mana bērnības zeme. Tāda ir mana māja – Latvija.
Dzejas dienas pasākuma turpinājumā 1.-3. klašu skolēni skaitīja dzejoļus par ģimeni, 4.-5. klašu skolēni – par dabu un dzīvniekiem. Par svētkiem, tradīcijām un ornamentiem dzeju radīja 6.-7. klašu skolēni, bet 8.-9. klašu jaunie dzejnieki lasīja dzejoļus par savu valsti, dzimtenes mīlestību un patriotismu, uzstāšanās laikā sniegdami atbildes uz skolotājas Jolantas Pabērzas sacīto: – Latvietis ticību un spēku smeļas dabā. Laimē acis mirdz, kad pavasaros izdzirdam pirmo cīruli un redzam atgriežamies savu stārķi mājas ligzdā. Un skumjas nopūtas ir, pavadot dzērvju kāsi pāri tīrelim uz siltajām zemēm rudenī. Katrā gadalaikā Latvijas ietērpjas savā brīnišķīgā tērpā. Cilvēki vienojas Dziesmu svētku gājienā, kopkorī, dejā. Cieņā tiek celtas latviskās vērtības – svētkos tiek klāts balts galdauts un galdā tiek celta pašceptā maize. Zīmes un raksti, kas ieausti ne tikai audumos, bet Latvijas zvaigžņotajās debesīs, dod spēku katrai jaunai dienai, gadam, gadsimtam. Mūsu valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru. Šī ir mana Latvija. Vai tā ir arī jūsu Latvija?
Pasākuma noslēgumā projekta „Animācijas īsfilma „Liezēres bērni Latvijai"" vadītāja Jolanta Pabērza izteica pateicību latviešu valodas skolotājām Marutai Gravānei, Marutai Bikovskai, Regīnai Paeglei, Inesei Repelei, PI grupas „Kamenīte" audzinātājām Zanei Rolovai, Inārai Auseklei, direktorei Jolantai Stepiņai par atbalstu konkursa darbībā, skolotājai Zanei Imšai par muzikālo pavadījumu – tautiskajām kokles melodijām un dziesmu.
Pēc uzstāšanās skolā bērni un jaunieši devās savus dzejoļus nolasīt arī plašākai sabiedrībai, apciemojot veikalu, jauniešu centru, pagasta pārvaldi, bibliotēku, pastu, skolas virtuvi, PII grupas, bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centru „Ozoli", medpunktu, uzrunājot vairāk nekā 53 šo iestāžu darbiniekus un apmeklētājus. Dzeja tika skandēta pat Ozolu ielas 3 mājas pagalmā. Brīdi vēlāk skolas pagalmā kā veltījums Latvijai uz asfalta uzplauka krāsaini krītiņu zīmējumi un mīļākās dzejoļu rindas. Kā jau Dzejas dienās pienākas, šīs rindas izlasīja ne tikai garāmgājēji, bet arī koki, putni, saule, debesis un vējš, bet vēl pēc pāris dienām – nokavējies lietus…
Līdz rudens brīvdienām skolēniem jāpaspēj paveikt vēl vienu uzdevumu – uzzīmēt ilustrācijas radošākajam dzejolim, kas tika noteikts, summējot žūrijas un klausītāju balsojumu. Savukārt projekta pēdējā etapā skolasbērniem palīgā ieradīsies biedrības „Multenkulten" animatori, lai kopīgās radošās darbnīcās dzejas tēlus pārvērstu īsfilmā. Par to, kā viņiem būs veicies, informēsim projekta noslēgumā.
26.09.2018.