Katrs gads mūs arvien attālina no tiem vēstures notikumiem, kas pirms vairāk nekā deviņiem gadu desmitiem noteica Latvijas valsts likteni. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Kā katru gadu, arī šogad Sausnējas pagasta iedzīvotāji atzīmēja Lāčplēša dienu. Gājienā uz Sausnējas kapsētu, lai pieminētu brīvības cīņu dalībniekus, devās 36 pasākuma atbalstītāji. Pirms gājiena katrs tā dalībnieks saņēma lentīti nacionālajās krāsās. Tumstošās kapsētas vidū no atnestajām lāpām un laterniņām tika izveidots gaismas aplis. Klausījāmies Ilgas Kronītes stāstījumu par notikumiem tālajā 1919. gadā un Lāčplēša Kara ordeni – augstāko militāro apbalvojumu Latvijā.
Sausnējas pagasts lepojas ar septiņiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem: Jāni Zālīti, Robertu Pūci, Pēteri Pētersonu, Kārli Lejiņu, Nikolaju Kalniņu, Pēteri Plaudi un Jūliju Jansonu. Šie vīri izpildīja pienākumu pret valsti, veica grūtus un izcilus varoņdarbus, lai nodrošinātu Latvijas pastāvēšanu.
Pieminot varoņus, Sausnējas pamatskolas skolēni skandēja patriotiskus dzejoļus.
Pēc tam daļa pasākuma dalībnieku devās uz Liepkalni, lai godinātu Liepkalnes kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, aiznesot arī tur lāpu un laterniņu uguntiņas.
Autore: INGA GROTE
VALIJAS LELES foto