Pagājušajā trešdienā Mētrienas tautas namā uz sanāksmi, kuras mērķis bija noskaidrot, kur turpmāk jāatrodas pagasta feldšerpunktam un aptiekai, pulcējās ap pussimt vietējo iedzīvotāju, Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis, arhitektu biroja „B&L projekti" pārstāvji, kā arī, lai palīdzētu risināt sasāpējušo nu jau novada mēroga jautājumu, uz tikšanos bija ieradies Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs un domes deputāte Jeuženija Adamoviča.
Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis, ieskicējot problēmu, minēja, ka telpas Mētrienas pamatskolā, kur šobrīd darbojas feldšerpunkts, neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē feldšerpunktu darbību, un nav sertificētas, līdz ar to pastāv drauds, ka jomu uzraugošās iestādes feldšerpunktu slēgs. Andris Dzenovskis norādīja, ka šobrīd ir izvērtētas vairākas vietas pagastā, kur teorētiski varētu iekārtot feldšerpunktu. Arhitektu biroja „B&L projekti" pārstāvis Jānis Liepiņš, kas pēdējo mēnešu laikā ir apsekojis potenciālās feldšerpunkta atrašanās vietas, atzina, ka saskaņā ar valstī spēkā esošajiem likumiem absolūti nepieciešamā minimālā platība feldšerpunkta un aptiekas ierīkošanai ir 111 m2, kas ļautu šo pakalpojumu sertificēt, savukārt, ja ir vēlme, lai telpas būtu funkcionāli ērtas gan medicīnas personālam, gan arī feldšerpunkta un aptiekas apmeklētājiem, minimālā platība ir 123 m2. Kopumā diskusija ir bijusi par vairākām potenciālajām vietām, kurās varētu atrasties pagasta feldšerpunkts.
Vērtējot Mētrienas pamatskolā esošās telpas, kurās feldšerpunkts iekārtots patlaban, ir skaidrs, ka telpu abu pakalpojumu sniegšanai ir par maz, jo kopējā platība ir tikai 84 m2. Tiesa, ar šo platību pilnībā pietiek, lai varētu darboties feldšerpunkts viens pats – bez aptiekas. Šajā gadījumā gan būtu nepieciešams uzlabot telpu plānojumu un novērst dažas citas nepilnības.
2010. gadā tika izstrādāts projekts arī feldšerpunkta izveidei Mētrienas bibliotēkas ēkā, bibliotēku pārceļot uz skolu, taču tolaik pret šo ieceri tika savākti iedzīvotāju paraksti,
un tā netika īstenota. Kā minēja gan arhitekts, gan Andris Dzenovskis, pašlaik ēkas pirmajā stāvā jau ierīkoti sociālie dzīvokļi, līdz ar to feldšerpunkta ierīkošana šajās telpās būtu saistīta ar papildu sarežģījumiem.
– Teorētiski var katru gadu kaut ko pārplānot un pārcelt no vienas ēkas uz citu, taču tad rodas jautājums par līdzekļu saimniecisku izlietojumu, – šo ieceri ne pārāk pozitīvi vērtēja Jānis Liepiņš.
Viens no variantiem ir saistīts arī ar feldšerpunkta izvietojumu pašvaldībai piederošā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā, taču arī šajā gadījumā ir virkne problēmu ar vides pieejamību, un to novēršanai būtu nepieciešams ne mazums līdzekļu.
Raugoties uz daudz apspriestu un ne mazums kritikas izpelnījušos priekšlikumu iegādāties īpašumu „Rozītes", Jānis Liepiņš norādīja, ka platības ziņā šī ēka būtu pati piemērotākā.
– Ēkā bez problēmām var ierīkot gan feldšerpunktu, gan aptieku, pie tam procedūru kabinetus ierīkot tā, lai pēc iespējas maksimāli tiktu izmantota dienas gaisma. Arī pēc abu funkciju ielikšanas ēkā paliek pāri pietiekami daudz platības, lai iekārtotu, piemēram, ārstnieciskās vingrošanas zāli. Ēka nav avārijas stāvoklī, taču kā jau ikvienai ēkai, kas ilgāku laiku stāvējusi pamesta, tai nepieciešams remonts. Uzreiz gan vēlos piebilst, ka ēkas sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi noteikti būs lielāki par iepriekš izskanējušajiem 20 000 eiro, – atzina Jānis Liepiņš un diskusijas turpinājumā kā aptuvenu izcenojumu nosauca 500 eiro/m2, kas kopā ar ēkas iegādei nepieciešamajiem 10 000 eiro jau liek runāt par sešciparu skaitli.
Uz tikšanos sanākušo iedzīvotāju domas atkarībā no tā, par kādiem priekšlikumiem tika runāts, nebija viennozīmīgas. Tas attiecās arī uz domes pārstāvjiem. Lielākā daļa sliecās atbalstīt feldšerpunkta saglabāšanu pamatskolas telpās, tās pielāgojot atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Daļu apmierinātu arī „Rozīšu" iegāde ar nosacījumu, ka pašvaldība no kopējā budžeta finansē šīs ēkas sakārtošanu, kā arī garantē, ka tiks palīdzēts arī ar 400 m2 plašās ēkas uzturēšanas izmaksu segšanu. Diskusijas gaitā izskanēja arī citi priekšlikumi.
Feldšere Sandra Dauģe, paužot savu viedokli, uzsvēra, ka, lai gan pašreizējā feldšerpunkta atrašanās vietā kvadratūra ir pietiekama, problēmas sagādā telpu izveidojums.
– Telpas pamatskolā ir pietiekami plašas, taču tās ir caurstaigājamas, un, manuprāt, būtu nepieciešams novērst dzirdamību no visām pusēm. Feldšerpunkta apmeklētājiem nav citam par citu viss jāuzzina, – sacīja Sandra Dauģe.
Andrejs Ceļapīters tikšanās laikā vairākkārt aicināja iedzīvotājus nosvērties par labu kādam no piedāvātajiem variantiem.
– Kamēr notiek diskusija par to, kur feldšerpunktu izvietot, citi darbi uz priekšu nevirzās un problēmas risinājums tikai attālinās. Mums ir jāvienojas par vienu, otru vai trešo telpu grupu vai ēku, kurā izvietot minēto pakalpojumu, lai varētu sākt projektēt, atvēlēt investīcijas, gatavoties sertifikācijai un sakārtot attiecības ar aptiekas pakalpojuma sniedzēju. Tādēļ aicinu konstruktīvi vienoties par kādu no risinājumiem, lai mums atkal no sanāksmes nebūtu jāaiziet ar neko, kā tas jau ne reizi vien ir noticis, – pagasta iedzīvotājus uz aktīvāku viedokļa formulēšanu aicināja Andrejs Ceļapīters.
Diskusijai tuvojoties noslēgumam, no publikas izskanēja viedoklis tomēr izskatīt arī variantu ar feldšerpunkta ierīkošanu Mētrienas bibliotēkas ēkā.
Kāda vietējā iedzīvotāja minēja, ka dažu plauktu un rakstāmgaldu pārcelšana nebūtu nekas sarežģīts. Pret šo ieceri savulaik esot iebildusi iepriekš pagastā strādājusī feldšere, un arī iedzīvotāju aktivitātes rezultātā feldšerpunkts šobrīd darbojas skolā, nevis bibliotēkas ēkā. Gan šie iedzīvotāji, gan arī daži citi publikā esošie pauda, ka vēl nav skaidrības par Mētrienas pamatskolas nākotni, tādēļ ļoti iespējams, ka pamatskolas ēkā drīzumā varētu atbrīvoties telpas, kas ļaus ēku piepildīt ar citām funkcijām.
Agris Lungevičs gan aicināja jautājumu par iespējamo skolas slēgšanu noņemt no diskusijas, jo vienīgās pārmaiņas, kas varētu notikt, būtu līdzīgas kā Mārcienas gadījumā, proti, pamatskolas statuss nomainās uz sākumskolu, kas nozīmē izglītības nodrošināšanu bērniem no 1. līdz 6. klasei, taču tas būtu vismaz trīs gadus ilgs process.
Atgriežoties pie diskusijas par feldšerpunkta atrašanās vietu, domes priekšsēdētājs aicināja neatmest iepriekš minēto variantu ar feldšerpunkta atrašanos pašreizējā bibliotēkas ēkā.
– Tehniskais projekts bija sagatavots jau 2010. gadā, un, ja raugāmies uz dažādu funkciju satilpšanu vienā ēkā, manuprāt, skola un bibliotēka ir veiksmīgs risinājums, līdzīgi kā veselības aprūpes pakalpojums un sociālie dzīvokļi. Arī šis risinājums, pēc manām domām, ir apspriežams, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Arī Agris Lungevičs minēja, ka izskatāmi ir vairāki no piedāvātajiem variantiem.
– Sākotnēji un arī pēc šodien dzirdētā joprojām nosliecos par labu tam, ka feldšerpunkts varētu atrasties pamatskolas ēkā, taču ir jāizvērtē arī citi varianti un tas, cik katrs no tiem varētu izmaksāt un cik ilgā laika posmā īstenojams. Lai nobalsotu domē par kādu no variantiem, man arī jābūt iekšējai pārliecībai, ka to vēlas arī pagasta iedzīvotāji. Šobrīd tādas simtprocentīgas pārliecības vēl nav, – norādīja Agris Lungevičs.
Iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās noslēdzās ar abpusēji pieņemamu risinājumu – tuvāko divu mēnešu laikā tiek izvērtēti trīs varianti (pamatskola (vienkāršotā un pilnā renovācija), „Rozītes" un bibliotēka) un aplēsts, cik naudas, laika, telpu un darba ir nepieciešams, lai iekārtotu sertificējamu feldšerpunktu kādā no šīm ēkām.
Andris Dzenovskis pauda gatavību strādāt, lai īstenotu ikvienu no piedāvātajiem variantiem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka feldšerpunkta jautājums vēl ilgu laiku saglabāsies gan Mētrienas pagasta iedzīvotāju, gan novada domes dienaskārtībā.
07.02.2017.