Pēc jaukā Mātes dienas koncerta, kurā kopā ar skolēniem uzstājās arī skolotājas, 20 Murmastienes skolēnu ģimenes devās atpūtas braucienā pa Latgali.
Mums saistoša un interesējoša bija Rēzeknes novada kultūras daļa – mākslinieciskā metālkalšana, podniecība un Rēzeknes vēsture.
Nautrēnu pagasta ievērojamākais iedzīvotājs ir Jānis Lubka, ko Latvijā pazīst kā kalēju – metālmākslinieku. Sirsnīgs, zinošs un atraktīvs cilvēks!
Viņa stāstījums mijās ar praktisku darbošanos. Visi kopā mācījāmies kalt. No lielā metāla gabala iznāca tikai… nagliņa! Pilnīgi kā pasakā. Zaļmuižas ēkas, kuras mantinieks ir mākslinieks, sen vairs nav saglabājušās. Par muižas varenību stāsta vien drupas. Šīs vietas patriots ir Jānis Lubka, viņš labprāt runā par vēsturiskajiem notikumiem, kas saistās ar muižu.
Tik bagāta bija ciemošanās reize! Sapratām, ka metālmākslinieka darbs ir pacietību prasošs un reizē ļoti radošs un nepieciešams. Latgale var būt lepna par saviem ļaudīm, kas godā tur senos amatus un neaizmirst tās vēsturi.
Par Latgales podniekiem var tikai brīnīties, jo viņiem šī nodarbe ir dzīvesveids. Čerņavski, Pankovs, Voguļi, Ušpelis, Viļums, Vituškins, Krompāns un vēl daudzi citi. Mēs viesojāmies Pētera Gailuma sētā.
Ilzeskalna "Jaungailumu" mājas jau iztālēm ar dzīvojamās ēkas sarkano jumtu aicināt aicina apstāties un tur uzturēties ilgāk. Laipnais mākslinieks tikko bija beidzis kurināt cepli, kurā vēl silti gozējās māla izstrādājumi. Daudzi braucēji pirmo reizi redzēja, kā uz virpas top krūzes, bļodas, šķīvji, svečturi, svilpaunieki… Mākslinieka dzīvesbiedre ir slavena Latgales floriste, kas iekopusi daudzveidīgu augu kolekciju. Arī to bija vērtīgi apskatīt. Bargā ziema nebija saudzējusi skujeņus, dārzs tikko atguvās un bija sācis atplaukt.
Uz cepļa atvēršanu pulcējās interesenti arī no Daugavpils, Rēzeknes, pat no Vācijas. Pilns pagalms! Bērniem mākslinieks ļāva ņemt darinājumus no cepļa un izlikt izstādē. Mums bija iespēja iegādāties vienā eksemplārā kādu darbu. Visās pavasara krāsās tie bija!
Sasmēlušies Gailumu sētas laipnību, devāmies uz Rēzeknes pilskalnu, gribējām pārliecināties, vai tiešām arī Rēzekne atrodas uz 7 pakalniem.
Novada sirds Rēzekne, ko dzejnieki salīdzina ar plaukstošu ziedu, saņēma mūs ar siltu novakara sauli. Rēzekne jau izsenis bijusi Latgales garīguma, kultūras un izglītības centrs, ko iekļauj zaļi lauki un zili ezeri. Te satiekas Latgales augstākie kalni – Mākoņkalns un Lielais Liepu kalns, te sasveicinās Latvijas lielākie ezeri – Rāzna un Lubāns, ko savieno Rēzeknes upe. Rēzekne ir gan Latvijas pierobeža, gan ES robežlīnija.
13. gs. pilsdrupas ir pilsētas ievērojamākais un biežāk apmeklētais objekts. Vēsture stāsta, ka zviedri pili sagrāva, vēlāk tā nav atjaunota. Pils akmeņi izmantoti vietējo namu un saimniecības ēku būvei. Kāpiens pilsdrupās bija gana iespaidīgs. Vēl – pieminekļa "Vienoti Latvijai" apskate un tad – mājupceļš.
Diena tuvojās vakaram. Cauri ziedošo ievu baltumam un pieneņu lauku dzeltenajām saulītēm atgriezāmies Murmastienē. Visi bijām apmierināti, pozitīvu emociju pārpilni. Ekskursija bija izdevusies.
Paldies SIA "Ceļavējš" šoferītim Jurim Počam par jauko izvizināšanu, bet Sorosa fondam – Latvija par ekskursijas finansiālo nodrošinājumu.
Autore: TĀLE GREINE,
projekta "Murmastiene – mūsu mājas" direktore