Biksēres muižas svētkos, apmeklējot klētī iekārtoto senlietu muzeju, interese bija arī par tām lietām un priekšmetiem, kas varētu būt saglabājušies no muižkunga Magnusa laikiem.
Muzeja saimnieks Andris Trečaks domā, ka tie varētu būt izturīgie zābaki, kas joprojām vēl ir velkami kājās.
– Kad muzeju ekskursiju laikā apmeklē skolēni, daži vēlas piemērīt šos zābakus – gan kājas nesamirks, gan silti un izturīgi. Vēl no pils laikiem varētu būt saglabājies viens grāpis. Vairāk senlietu muzejā ir no tuvākās apkārtnes, no Patkules muižas. Tās pēdējais rentnieks Andrievs Kļaviņš bija saglabājis daudz mantu, kas tagad apskatāmas muzejā. Bufete, sekretārs, klavieres, kādu pasaulē bija tikai 12, sienas pulkstenis, trauki – šķīvji, zupas terīne, stikla krūzītes, kausiņi, tējas vai kafijas tasītes, divsimt gadu veca citronspiede, kafijas automāts. Patkules muižā, kas piederēja Cesvaines baronam Vulfam, ražoja alkoholiskos dzērienus, kurus veda pa visu pasauli. Saglabājušās arī etiķetes – piecpadsmit liķieru markas. Uzmanību saista karafe ar četrām daļām, pa 250 gramiem, katrā var liet savu dzērienu, jo katrai daļai ir savs aizbāznis. Latvijā esot bijušas tikai divas tādas karafes, otra atradās Duntē, Minhauzena muzejā. Starp citu, Patkulē ražots "Krambambulis", kas dziesmā daudzināts, – ar stāstījumu spēj aizraut Andris Trečaks. Jau izdotajai viņa grāmatai par Sarkaņu pagastu tiek gatavota otra daļa – par kara laiku. Viens pagasta skrīveris bija aprakstījis 250 pagasta māju, un tā radās ideja šo materiālu izmantot, attiecīgi piemeklēt senās fotogrāfijas, ko vēl var atrast vietējo iedzīvotāju albumos.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
DĀVJA VECKALNIŅA foto