Laikrakstā jau vairākkārt esam informējuši par Mārcienā topošo pansionātu, ko gan novada domes deputāti, gan sociālās jomas darbinieki vēlas redzēt kā paraugiestādi, ar kuru Madonas novads pamatoti varētu lepoties visas valsts līmenī.
Pēc labi sevi apliecinājušā būvnieka – SIA „Vidzemes energoceltnieks" (šobrīd jau SIA „Woltec") – atrašanas, kas iepirkumā uzvarēja ar zemāku cenu, nekā iepriekš tika prognozēts, – 886 000 eiro (ieskaitot PVN), Mārcienas pansionāta kā iestādes nodibināšanas un iestādes vadītājas Daces Zeiles apstiprināšanas šķita, ka pansionāts, kura būvniecību pašvaldība finansē no sava budžeta, tik tiešām būs viens no retajiem objektiem, kuru mūsu novadā varētu izdoties uzbūvēt bez lieliem sarežģījumiem.
Darbi bijušajā armijas virsnieku viesnīcā, kurā vēl līdz pagājušajam gadam atradās Mārcienas pirmsskolas izglītības iestāde un atsevišķas Mārcienas pamatskolas klašu telpas, sākās 2015. gada 20. aprīlī. Neilgi pēc to sākšanās apmeklējām topošo pansionātu un varējām pārliecināties, ka darbi tiešām norit visai raiti. Arī pagājušā gada oktobra vidū, kad objektu apmeklēja Madonas novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas pārstāvji, galvenais secinājums bija, ka paveikts ir daudz. Tiesa, kā vēlāk izrādījās, arī Mārcienas pansionāta gadījumā jāpiemin daudzos citos projektos tik bieži dzirdētā frāze „termiņa pagarināšana".
Pagarina par diviem mēnešiem
Iesniegumu ar lūgumu pagarināt līguma „Pirmsskolas izglītības iestādes ēkas rekonstrukcija par pansionātu" termiņu (saskaņā ar līgumu tas bija 10 mēnešu, līdz ar to šomēnes būvniecības sadaļai objektā bija jānoslēdzas. – Aut.) Madonas novada pašvaldība saņēma 2015. gada nogalē. Par iemeslu termiņa pagarināšanai SIA „Woltec" iesniegumā minēja atsevišķus pasūtītāja termiņos neizpildītus pienākumus.
Jautājuma izskatīšana par pagarinājuma piešķiršanu 22. janvāra Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdē izvērtās visai emocionāla. Gan projektētājs, gan būvnieks, gan pasūtītājs centās pamatot, kādēļ no viņiem prasītais ir ticis izdarīts, bet neizdarība meklējama cita „dārziņā". Aptuveni stundu ilgusī izskatīšana vairāk atgādināja darba sanāksmi un centienus mazgāt netīro veļu, nevis konstruktīvu diskusiju. Šķiet, arī uz domes deputātiem tas atstāja šādu iespaidu, tādēļ debašu noslēgumā izskanēja aicinājums visiem sēsties pie galda un meklēt kopīgus risinājumus, lai labi iecerētais darbs arī noslēgtos ar pozitīvu rezultātu, nevis ietu cauri tiem elles lokiem, kādiem cauri tika iets dažos citos pirms dažiem gadiem īstenotos projektos, kā, piemēram, rekonstruējot PII „Saulīte" un Madonas pilsētas ielas.
Pēc nedēļas – 28. janvārī – Madonas novada domes sēdē arī tika atbalstīts SIA „Woltec" ierosinājums pagarināt līguma „Pirmsskolas izglītības iestādes ēkas rekonstrukcija par pansionātu" būvdarbu termiņu līdz 2016. gada 29. aprīlim.
Bez problēmām neiztiek
Rekonstrukcijas projekta vadītāja Indra Kārkliņa, kas šos pienākumus pirms nepilna mēneša pārņēma no Silvijas Šīres (viņai pēc pašvaldības arhitekta Augusta Apiņa aiziešanas bija jāuzņemas papildu pienākumi būvvaldē. – Aut.), laikrakstam pēc sēdes atzina, ka kopš komitejas sēdes ir panākts progress.
Kopumā trīs iesniegumos, ko būvnieks, sākot no 22. oktobra, bija adresējis pasūtītājam, tika norādīts uz vairākiem problēmjautājumiem, ventilācijas sistēmu, siltumapgādi (kā nodrošināt, lai arī vasarā pansionātā būtu siltais ūdens), lifta izbūvi, elektroinstalāciju, kā arī caurumiem jumtā.
– Daudzas no problēmām jau ir atrisinātas. Visas iesaistītās puses ir kopīgi apmeklējušas objektu, iepazinušās ar katru problēmsituāciju uz vietas. Lai neatkārtotos līdzīga situācija, kāda ir šobrīd, kad būvnieks prasa pagarinājumu, mēs no uzņēmuma prasīsim detalizētu darbu grafiku. Saskaņā ar to arī tiks strādāts. Tās problēmas, kas tika norādītas būvnieka iesniegumā, manuprāt, bija iespējams risināt darba gaitā, bet šajā gadījumā laikam izpaudās princips – ja projektētājs nedod risinājumu, mēs neko nedarām. Taču veicamie darbi bija zināmi. Jebkurā būvniecības procesā ir lielākas vai mazākas problēmas, un arī šajā mēs ar tām saskaramies, taču, manuprāt, līguma termiņa pagarinājuma laikā mēs tās atrisināsim, – norādīja Indra Kārkliņa, uzsverot, ka svarīgākais ir, lai visas iesaistītās puses darbotos saskanīgi.
Jāstrādā komandā
Indra Kārkliņa atzina, ka laikietilpīgākie un smagākie rekonstrukcijas darbi jau ir noslēgušies un šobrīd būvnieks jau ir pievērsies apdarei, kā arī lifta uzstādīšanai.
– 29. aprīlis ir tas termiņš, kad objektu plānots nodot ekspluatācijā. Ir arī atliktie darbi, kā apzaļumošana, kurus var veikt tad, kad tiem ir piemēroti apstākļi. No teritorijas labiekārtošanas darbiem nekas daudz nav atlicis – izbūvētas abas lapenes, celiņi nobruģēti, vien jāuzstāda apgaismojums un jāsavelk elektrības vadi. Vai 29. aprīlis ir reāls termiņš? Uzskatu, ka mums vairs nav atkāpšanās ceļa, jo pagarināt jau tā vienreiz pagarināto līguma izpildes termiņu nevaram. Protams, pašvaldībai atšķirībā no citiem projektiem, kuros ir ES finansējums, rekonstruējot objektu Mārcienā, ir brīvākas rokas, taču to nevar izmantot kā iemeslu, lai darbus ievilktu. Varu tikai atkārtot to pašu, ko teicu jau domes sēdē, – jābūt komandai, lai darbi sekmētos, ja tās nebūs, arī rezultāta nebūs, – sacīja projekta vadītāja.
Vaicāta, vai termiņa pagarinājums, kas, zinot pieredzi no citu projektu ieviešanas, ir bijusi pirmā pazīme, ka būvnieks varētu pārskatīt arī izmaksu pozīcijas un savu vēlmi turpināt strādāt objektā, nenesīs arī citas negatīvas sekas, Indra Kārkliņa minēja, ka nekādu pazīmju par to nav. Būvnieks ir ieinteresēts darbus turpināt līgumā noteiktā un pašu iepirkumā piedāvātā finansējuma ietvaros.
Tiesa, kopējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai pansionāta ēka būtu ne tikai rekonstruēta, bet arī iekārtota, visticamāk, sasniegs miljonu eiro. Tā kā aprīkojuma sadaļā būs nepieciešams veikt vairākus iepirkumus (daļa no tiem jau ir veikti), reālais termiņš, kad Mārcienas pansionāts pilnvērtīgi varēs uzsākt savu darbu, visticamāk, būs nevis aprīļa beigas, bet gan šā gada rudens.