Varakļānu pagastā pēc Stirnienes pamatskolas slēgšanas ēkai rasts pielietojums, nu jau divus gadus šeit ir atvērts pansionāts „Varavīksne", kurā patlaban mitinās 18 cilvēki, bet par viņiem rūpējas 12 darbinieki.
Šobrīd pansionāts ir ēkas pirmajā stāvā, bet jau ir sagatavots projekts, lai nākamajā gadā uzsāktu remontdarbus un telpas tiktu pielāgotas pansionāta vajadzībām arī otrajā stāvā.
– Iepriekš pansionāts darbojās Varakļānos, bērnudārza telpās, bet, slēdzot Stirnienes pamatskolu un atbrīvojoties ēkai, pansionāts tika pārcelts uz plašākām telpām. Pirms tam ēkā tika veikta pamatīga pārbūve, pielāgojot to cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pansionātā uzturas gan veci cilvēki, gan personas ar invaliditāti, kuras vēl nav sasniegušas pensijas vecumu. Jau iepriekš tika sakārtots pirmais stāvs, ieeja, bet nākotnē ir ieplānots labiekārtot otro stāvu, lai varētu paplašināties un turpināt sniegt pakalpojumu, – pastāsta Varakļānu novada pansionāta „Varavīksne" vadītāja Irīna Vecozola. – Pansionāts ir noslēdzis līgumu ar Labklājības departamentu Rīgā, un pansionātā uzņemam klientus arī no turienes, bet uzņemam klientus no visas Latvijas. Mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar NSUS biedrību. Lielu atbalstu sniedz Varakļānu novada pašvaldība. Ir sadarbība ar Stirnienes tautas namu, bibliotēku, feldšerpunktu. Šeit ciemojas bērni, iesaistās pasākumos.
Bieži sabiedrībā izskan viedoklis, ka skolas un bērnudārzi pagastos tiek remontēti, lai laika gaitā tur tiktu ierīkoti pansionāti. Par šo izteikumu savs viedoklis ir „Varavīksnes" vadītājai: – Manuprāt, viss ir atkarīgs no prioritātēm. Ja veciem cilvēkiem ir nepieciešama aprūpe un ir pieprasījums, tā nepavisam nav slikta doma. Ja cilvēkiem ir iespēja pavadīt vecumdienas turpat savā pagastā, ierastajā vidē, tas viņiem ir mierinājums, jo viss ir pazīstams, arī radinieki un draugi var apciemot jebkurā brīdī.
Patlaban aktuālā tēma – administratīvi teritoriālā reforma – iespējams, ietekmēs arī pansionātu darbību. Irīna Vecozola skaidro, ka šobrīd valda liela neziņa.
– Tas, ka administratīvi teritoriālā reforma notiks, ir neizbēgami. Jautājums – kā tā ietekmēs ne tikai pansionātus, bet novadu kopumā. Jau tagad strādājam, lai varētu saglabāt pansionātu un turpināt sniegt pakalpojumus. Pansionāti joprojām ir pieprasīti, šādas iestādes ir nepieciešamas. Neraugoties uz to, kā tālāk risināsies reforma, svarīgi, lai pārmaiņu rezultātā saglabātos jau šobrīd izveidotā sadarbība ar blakus esošajām iestādēm. Manuprāt, arī klientiem ir nozīmīga šī sadarbība, piemēram, ar bibliotēku. Tiek nodrošinātas grāmatas, preses izdevumi, kurus klienti aktīvi lasa. Tāpat apmeklē tautas nama organizētos pasākumus. Ikdiena nav vienmuļa. Šogad tika izbūvēta lapene, lai klienti var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Arī paši organizējam dažādus pasākumus, aktivitātes. Prioritāte ir cilvēki, lai viņiem ir ērti un patīkami šeit uzturēties, vienmēr būtu aprūpēti un sniegts viss nepieciešamais. Pansionāti tiek pielāgoti dažādām vajadzībām. Laika gaitā pansionāti ir tikai uzlabojušies, un mainās arī priekšstats par tiem. Kādreiz daudzi uzskatīja, ka pansionāti ir nabagmājas, pašlaik šis stereotips ir lauzts. Lai atvieglotu ikdienu gan klientiem, gan darbiniekiem, ir sagādātas nepieciešamās palīgierīces – pacēlāji, staiguļi, ratiņkrēsli, elkoņu kruķi. Nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināts speciāli pielāgots transports gulošo un ratiņkrēslos sēdošo klientu pārvadāšanai. Jācer, ka arī turpmāk pansionātu darbība tiks attīstīta un tie tiks saglabāti, jo, strādājot šajā sfērā, es redzu, cik tie ir vajadzīgi cilvēkiem, – uzskata Irīna Vecozola.
16.10.2019.