Laikrakstā jau informējām, ka 26. janvāris bija datums, kurā visu bijušā Madonas rajona teritorijā izveidoto novadu domēs tika pieņemti pašvaldību saistošie noteikumi par 2017. gada novada pamatbudžetu.
Par Madonas un Ērgļu novadu jau rakstījām, tādēļ šoreiz iepazīstināsim ar situāciju divos citos novados – Cesvainē un Varakļānos (raksts par Lubānas novada budžetu sekos nākamajā laikraksta numurā).
Projektu gads
Ja neskaita Madonas novadu, lielākais pašvaldības pamatbudžets no mūsu novadiem ir Cesvainei. Kā laikrakstam pastāstīja Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, 2017. gadā ieņēmumu un izdevumu sadaļu veido 4,38 miljoni eiro, kas ir krietni vien vairāk nekā pērn, taču domes priekšsēdis vērsa uzmanību uz to, ka lielu daļu no izdevumiem sastāda pašvaldības līdzfinansējuma daļa dažādiem Eiropas atbalstītiem projektiem, kā arī pašas pašvaldības pilnībā finansētām aktivitātēm, kuru realizāciju plānots uzsākt šogad.
– Šogad plānots uzsākt sporta zāles būvniecību, turpināsies darbi pie pils jumta atjaunošanas, plānota arī jumta atjaunošana staļļa ēkai. Ar LEADER programmas atbalstu tiks iegādāti tautastērpi Cesvaines kultūras nama amatierkolektīviem, kā arī atjaunotas Cesvaines bibliotēkas krājuma mēbeles. Uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā tiks veikta arī Brīvības ielas posma rekonstrukcija. Projektu ir daudz, un, veidojot budžetu, nemaz tik viegli negāja, lai nodrošinātu pašvaldības finansējumu visām šīm aktivitātēm, – sacīja Vilnis Špats.
Atskatoties uz pašu budžeta veidošanas procesu, Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs atzina, ka tas daudz neatšķiras no citām pašvaldībām – iestādes iesniedz savus pieprasījumus, dome kopā ar iestāžu vadītājiem izvērtē, kuras no vajadzībām var apmierināt un kuras nevar, kaut ko pieņemot zināšanai un atstājot realizācijai ilgākā laika posmā. Pēc tam tiek aplēsts, cik līdzekļu būs nepieciešams projektu finansējumam, un tā veidojas galasumma.
– Šogad veiksmīgi sagadījās, ka tiem mērķiem, kurus jau sākotnēji bijām izvēlējušies, finansējuma pietika. Citkārt gadās, ka dažas pozīcijas nākas īsināt, – sacīja Vilnis Špats.
Vaicāts, vai izdevumu bāzi būtiski ietekmēja arī valdības un Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, domes priekšsēdētājs atzina, ka daļa no šiem līdzekļiem jau vēlāk no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atgriežas atpakaļ pašvaldības ieņēmumos. Viņaprāt, pielikums varētu būt vēl lielāks. IIN ieņēmumus veicinošs faktors ir arī uzņēmējdarbības attīstība. Kaut arī Cesvainei, pēc domes priekšsēdētāja teiktā, neesot tik plašas iespējas atbalstīt topošos un esošos uzņēmējus, kā to dara Madona, neko nedarīt arī nevar. Par to, ka novads ir gana pievilcīgs jauniem uzņēmumiem, liecina kaut vai fakts, ka pērn Cesvainē tika atvērta gan alus, gan vīna un stipro dzērienu ražotne, kas nodrošina ar darbavietām vietējos iedzīvotājus.
„Strādājam ekonomiski"
Arī Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs atzina, ka pašvaldības pamatbudžetu, kas ir aptuveni 3 miljoni eiro, izdevies saplānot gana veiksmīgi, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis par aptuveni 5%.
– Spējam nodrošināt visu pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanu, un ir izdevies arī atlicināt līdzekļus attīstībai. Protams, raugoties uz visām pašvaldības vajadzībām – to ir ļoti daudz, un mēs spētu pamatoti apgūt arī 10 reižu lielāku budžetu, taču pamatfunkciju veikšanai un pakalpojumu sniegšanai pašvaldībai līdzekļu pietiek. Izdevumu sadaļu šogad ietekmē minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro un domes lēmums algas paaugstināt arī citiem darbiniekiem par 3%. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, esam pārvērtējuši sniedzamās funkcijas un veikuši nelielas izmaiņas pašvaldības struktūrās, mazinot dažas štata vietas. Raugoties uz attīstību, ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums vairākiem Eiropas projektiem. Līdzekļietilpīgākiem projektiem neiztiksim bez aizņēmuma no Valsts kases. Viens no centrālajiem pasākumiem ir ilgstošās aprūpes iestādes atvēršana Stirnienes skolas ēkā. Nauda paredzēta arī Varakļānu vidusskolai dažādu projektu realizācijai. Plānots uzlabot arī novada ceļu un ielu stāvokli un atkritumu saimniecību, ar kuru novadā ir ne mazums problēmu. Varakļānos laiks iet ļoti ātri un, ņemot vērā to, cik ekonomiski pašvaldība strādā, visu iecerēto (neko būtisku nenobremzējot) gada laikā arī izdodas īstenot, – pastāstīja Māris Justs.
Reģionālie pabērni
2015. gadā, Finanšu ministrijai izstrādājot jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, Varakļānu novads bija viens no tiem, kam 2016. gadā plānotais budžets bija ar būtisku samazinājumu – 131 000 eiro jeb par 6,4%. Māris Justs gan tolaik, gan arī šobrīd finansējuma sadalījumu pašvaldībām uzskata par neskaidru un arī ministriju attieksmi pret reģioniem kopumā vērtē kā diskutablu.
– Mums šī ir ļoti sāpīga tēma, par kuru ministriem Rīgā runāt patīk visai daudz. Tiek teikts, ka nelielās pašvaldības ir neizdevīgas, tās daudz tērē, nevēlas slēgt mazās skolas, taču tad ir jāvaicā – kāds ir mūsu valsts attīstības mērķis? Vai problēma ir mazajās pašvaldībās, kuras vēlas „bremzēt attīstību", domājot par to, kas ir labākais risinājums konkrētā novada iedzīvotājiem politiķu vērtējumā no galvaspilsētas pozīcijām? Nešaubos, ka ekonomiski var pamatot, ka viens lielveikals ir izdevīgāks par 10 maziem veikaliņiem, taču tad tā arī jāpasaka, ka pēc 20-30 gadiem mēs visi dzīvosim Rīgā un 3-4 lielajās valsts pilsētās. Raugoties uz VARAM, kuras nosaukumā ir vārdu salikums „reģionālā attīstība", politiku var skaidri nojaust, ka tās izpratnē reģioni ir tikai lielākās pilsētas. Politiķu attieksmi pret reģioniem demonstrē arī vairāk nekā 20 miljonu sadalīšana valsts budžeta apstiprināšanas naktī. Aptuveni 8 Varakļānu novada budžeti vienā naktī izšķīda, sadalot deputātu kvotas. Pieļauju, ka puse no atbalstītajiem mērķiem bija pamatoti, taču jautājums ir par pieeju līdzekļu sadalē. Arī Varakļānu un citiem novadiem ir savi attīstības projekti, kuri būtu pelnījuši izvērtēšanu, diemžēl šis dīvaini uzradies brīvais finansējums tika sadalīts pēc citiem principiem, – kritiski politiķu attieksmi pret reģioniem un jo īpaši nelielajiem novadiem vērtēja Māris Justs.
22.02.2017.