Vienā no Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdēm deputāti, apspriežot nepieciešamību sakārtot stāvlaukumu pie Lazdonas evaņģēliski luteriskās baznīcas Madonā, Oskara Kalpaka ielā 21, izteica atbalstu šim priekšlikumam, bet lēmumu par līdzekļu piešķiršanu vēl nepieņēma.
Novada pašvaldības speciālists Edgars Gailums, iepazīstinot ar vairākiem šī stāvlaukuma un nobrauktuves sakārtošanas variantiem un izmaksām, akcentēja, ka nepieciešams sakārtot ne tikai stāvlaukumu, bet arī nobrauktuvi, jo tā ir sliktā stāvoklī. Zem tās jānomaina arī bojātā dzelzsbetona caurteka.
Prognozējamās izmaksas
Izmaksas ir atkarīgas no izvēlētā sakārtošanas varianta. Vislētākā ir stāvlaukuma atjaunošana 280-300 kvadrātmetru platībā ar oļiem (699,97 eiro) un ar drupinātu granti (906,80 eiro), bet visdārgākā – 20 433,51 eiro – stāvlaukuma sakārtošana, izbūvējot betona bruģakmens segas konstrukciju, un nobrauktuves sakārtošana, izbūvējot asfaltbetona segas konstrukciju.
Stāvlaukumu iespējams arī sakārtot, izbūvējot asfaltbetona konstrukciju (11 355,86 eiro) vai izbūvējot betona bruģakmens segas konstrukciju (15 308,74 eiro). Izvēloties stāvlaukuma un nobrauktuves sakārtošanu, izbūvējot asfaltbetona konstrukciju, izmaksas varētu būt 16 199,25 eiro.
Aicina atbalstīt
Madonas novada domes deputāte Antra Gotlaufa aicināja atbalstīt Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes lūgumu palīdzēt sakārtot stāvlaukumu pie Lazdonas evaņģēliski luteriskās baznīcas.
– Tā ir Madonas pilsētas vizītkarte. Baznīca ir liela, ar lielu kapacitāti – daudzi simti saiet. Oļu un grants segums tai nepiestāv. Te notiek gan kāzas, gan bēres, gan citi pasākumi. Jautājums ir vienīgi par to, cik lielu finansējumu mēs varētu atvēlēt. Bet vienreiz ņemam un izdarām kārtīgi! Baznīca ir atvērta visu vasaru un ir pieejama apskatei arī tūristiem. Mēs bieži dāsni piešķiram naudu, atbalstot dažādas aktivitātes un ieceres, kuru īstenošanai varbūt tik liels finansējums nebūtu jāatvēl. Bet šī nav tā reize un vieta, kur vajadzētu ekonomēt, tāpēc es aicinu finansiāli atbalstīt laukuma sakārtošanu pie baznīcas. Personīgi es esmu par to, lai tiktu noklāts bruģakmens, bet draudzes cilvēki saka, ka noderīgs būtu asfalts. Domāju, ka laukuma sakārtošanas variants ir atkarīgs no tā, cik lielu finansējumu pašvaldība var piešķirt, un tad, ņemot to vērā, draudze varētu organizēt arī ziedojumu vākšanu. Taču pašvaldības finansiālajam atbalstam, manuprāt, noteikti vajadzētu būt lielākam par 1000 eiro. Ne jau ar oļiem vai drupinātu granti šis stāvlaukums būtu jāatjauno, bet gan ar asfaltbetona segumu, un šim mērķim pašvaldība varētu piešķirt 10 000 eiro, – akcentēja Antra Gotlaufa.
Līdzīgu viedokli pauda arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, uzsverot, ka, ja pašvaldība iesaistās šī jautājuma risināšanā, tad ir jāizvēlas labākais variants. Citādi tam nebūšot jēgas. Pēc viņa domām, pusi no izmaksām varētu segt pašvaldība, pusi – baznīca.
Madonas novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš norādīja, ka baznīca pirmām kārtām tomēr esot lūgšanu vieta, nevis apskates objekts. Viņu gan pārliecināja draudzes pārstāvju teiktais, ka pēc Madonas pilsētas tūrisma informācijas stenda ierīkošanas stāvlaukumā pie baznīcas tūristu skaits Madonas pilsētā varētu palielināties un ka Lazdonas ev. lut. baznīca tomēr ir arī Madonas vizītkarte.
– Jāņem vērā, ka kāzu viesi, citu pasākumu dalībnieki, apmeklējot Lazdonas ev. lut. baznīcu, droši vien salīdzina, kā ir viņu dzīvesvietā un kā ir pie mums. Nav jau visi labiekārtošanas darbi jāveic tikai Madonas pilsētas centrā, tāpēc aicinu atbalstīt stāvlaukuma un nobrauktuves sakārtošanu pie Lazdonas ev. lut. baznīcas, izbūvējot asfaltbetona segas konstrukciju, ar 16 000 eiro, – atzīmēja Valentīns Rakstiņš.
Arī juridiskais aspekts
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters vērsa uzmanību, ka, lai pašvaldība stāvlaukuma sakārtošanu varētu finansēt pilnībā vai daļēji, jāņem vērā arī juridiskais aspekts, zemes īpašumtiesību vai valdījuma tiesību jautājumi, tas, ka tādā gadījumā tam ir jānonāk pašvaldības valdījumā ar publiska stāvlaukuma statusu.
Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Modris Zomerovskis, akcentējot, ka neesot šaubu par to, ka šis stāvlaukums ir pienācīgi jāsakārto, bet vispirms ir jāatrod juridiski pareizs risinājums, jāvienojas par zemesgabaliem un tikai pēc tam jāpieņem lēmums. Pašvaldība uz cita īpašuma jau nevarot klāt asfaltu.
Deputāts Andris Sakne ierosināja, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir – pašvaldībai iegādāties no ev. lut. baznīcas zemi, ko tā pašlaik sakarā ar izveidoto Lielo dziesmu vietu Praulienas pagasta „Dzintaros" iznomā pašvaldībai. Baznīca, pārdodot pašvaldībai nepieciešamo zemesgabalu, iegūtu līdzekļus, lai sakārtotu stāvlaukumu, salabotu jumtu, vai tos izmantotu kādu citu baznīcai aktuālu problēmu risināšanai. Tas jau būtu pašas baznīcas ziņā.
Sazinoties ar Madonas novada pašvaldības ceļu inženieri Edgaru Gailumu, noskaidrojām, ka stāvlaukuma un nobrauktuves sakārtošana pie Lazdonas ev. lut. baznīcas atrodas dienaskārtībā, bet pēc 21. jūnija domes finanšu un attīstības komitejas sēdes tikusi ieturēta neliela pauzīte. Tuvākajā laikā ir ieplānota tikšanās ar draudzes pārstāvjiem, lai pārrunātu vairākus iespējamos risinājuma variantus.
– Patlaban vairāk sliecamies, ka pašvaldība no baznīcas iekārtotajai Lielajai dziesmu vietai Praulienas pagastā varētu iegādāties nepieciešamo zemesgabalu, bet konkrēts lēmums vēl nav pieņemts un par risinājuma variantu vēl neesam vienojušies, – piebilda Edgars Gailums.