Apkures sezona Cesvainē šoruden sakarā ar drēgno vasaru sākās neierasti agri – jau 18. septembrī. SIA „Cesvaines siltums" valdes loceklis Aivars Baiers piebilda, ka arī pavasarī tika kurināts daudz ilgāk nekā citus gadus: apkures sezona beigusies gandrīz vai maija vidū.
Pašvaldības uzņēmuma vadītājs atzina, ka šajā jautājumā iedzīvotāju domas daloties, tomēr, ņemot vērā, ka objektos ir uzstādīti automātiskie siltummezgli un siltuma režīmu var regulēt atbilstoši laikapstākļiem, arī maksa nav tik liela. Katrā mājā ir viens cilvēks, kurš seko uzstādītajam siltuma režīmam un nepieciešamības gadījumā var to pamainīt. Tagad jau esot viegli – lai pazeminātu vai paaugstinātu gaisa temperatūru dzīvokļos, ir tikai jāprot nospiest pareizās podziņas, līdz ar to arvien vairāk iedzīvotāju gan rudenī, gan pavasarī vēlas dzīvot normālos apstākļos un pasargāt savus dzīvokļus no pelēšanas.
Turklāt siltumenerģijas tarifs Cesvainē nav mainījies kopš 2008. gada, tātad nākamgad varēs atzīmēt 10 gadu jubileju. Tas ir viens no zemākajiem valstī – tikai 37,57 eiro par megavatstundu. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ iedzīvotāju kopējais parāds gadu no gada vairs strauji nepalielinās un to drīzāk raksturo tendence samazināties, tāpēc uzņēmums vismaz pagaidām ar parādu piedziņas firmām nesadarbojoties.
Sarunā pašvaldības uzņēmuma vadītājs atklāja, ka cilvēki apkures rēķinus cenšas samaksāt laikus, bet daļa vienādu summu maksājot cauru gadu. Ir pat tādas daudzdzīvokļu mājas, kurās visi kā viens samaksā noteiktajā termiņā un, sākoties jaunajai apkures sezonai, parādu nav vispār. Dažas no tām centralizētās siltumapgādes pakalpojumus izmanto tikai nesen, pirms tam kurināja paši. Viena no tām ir 18 dzīvokļu māja Krasta ielā 5. Arī vairāku iedzīvotāju atsauksmes „Stara" redakcijai liecina, ka ar sniegto pakalpojumu viņi ir apmierināti. Turklāt, kā uzsvēra Aivars Baiers, tiek nodrošināta arī drošība. Pašiem kurinot, jau viss kas varot atgadīties, bet tā pašiem vairs nav ne jākurina, ne jācīnās ar parādniekiem, un arī pie mājas nav jāglabā kurināmais, viss ir sakopts un tīrs.
– No mājas Krasta ielā 5 tik tiešām neesam saņēmuši nevienu sūdzību, un arī attiecībā uz maksājumiem iedzīvotāji ir ļoti disciplinēti. Mēs esam ļoti apmierināti, ka mums tagad ir tādi labi klienti. Pirmajā gadā, pārņemot siltumpiegādi, vienojāmies, ka, ja kaut kas nepatiks vai mūsu pakalpojumu uzskatīs par dārgu, iedzīvotāji varēs no tā atteikties, bet nu jau rit trešā sezona, un neviens par to nedomā. Katrā ziņā vismaz pagaidām šo pakalpojumu viņiem ir izdevīgāk pirkt no mums, neraugoties uz to, ka, pašiem kurinot, kurināmo, par to maksājot skaidrā naudā, iespējams nopirkt lētāku, bet mums viss notiek oficiāli, un valstij tiek samaksāti arī visi nodokļi. Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, nepieciešamo malkas daudzumu esam iepirkuši visai apkures sezonai. Kā dzird, siltumpiegādes uzņēmumi tagad to ir gatavi iepirkt par jebkuru cenu, taču nu jau to no meža ir grūti izdabūt, – akcentēja Aivars Baiers.
Jaunu klientu piesaiste uzņēmumam ļāvusi noturēt 2008. gadā apstiprināto tarifu. SIA „Cesvaines siltums" tagad apkuri nodrošina arī visās savulaik sovhoza un sviesta un siera rūpnīcas būvētajās daudzdzīvokļu mājās. Pašvaldības uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka šai virzienā apkalpes zonu nav iespējams paplašināt, gandrīz viss dzīvojamais fonds ir jau aptverts.
Tajā, ka šajos gados nav bijis jāpaaugstina siltumenerģijas tarifs, liels nopelns ir arī Cesvaines novada pašvaldībai. Piemēram, pēc Cesvaines internātpamatskolas slēgšanas šis objekts, nelielā posmā izbūvējot savienojošo trasi, tika iekļauts uzņēmuma apkalpes zonā.
SIA „Cesvaines siltums" vadītājs atklāja, ka ir iesniegts projekts jaunas katlumājas celtniecībai. Projekta virsuzraugošā institūcija – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFlA) to ar vairākiem nosacījumiem ir apstiprinājusi, bet galīgais lēmums tiks pieņemts pēc nosacījumu izpildes, un, pēc A. Baiera domām, tas ir reāli, kaut gan būs jāpiesaista jauni klienti. Būvējot jaunu katlumāju, neizbēgams ir arī tarifa pieaugums.
– Tiesa, visu finansējumu, ko projektā bijām paredzējuši, nedabūsim, bet mēs būtu priecīgi arī par mazāku finansējumu, jo tas mums ļaus uzbūvēt jaunu, modernu, ar šķeldu kurināmu katlumāju. Patlaban ir ļoti daudz roku darba: kurinot ar malku, no tā jau nevar izvairīties, taču, uzbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, procesu varēs automatizēt un to varēs uzraudzīt kādi divi operatori. Piemēram, Igaunijā divi operatori apkalpo pat piecas katlumājas, – uzsvēra Aivars Baiers.
Bet kādas ir iespējas piesaistīt jaunus klientus?
– Tā kā gandrīz viss dzīvojamais fonds ir jau aptverts, vienīgā iespēja ir pašvaldības objekti – Cesvaines vidusskola, kultūras nams, arī viena 24 dzīvokļu māja, tāpat bibliotēka, bet, lai šo ieceri īstenotu, no skolas līdz katlumājai ir jāizbūvē 700 m gara siltumtrase. Tas nozīmē, ka būs jāizstrādā vēl viens projekts Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei. Ļoti ceru, ka centralizētajai apkures sistēmai varēsim pieslēgt skolu.
Skola siltumu nodrošina, kurinot ar granulām, bet tagad, kad ir atklāta jaunā sporta zāle, nedaudz pietrūkst jaudas, ko savukārt varētu nodrošināt mūsu uzņēmums. Skolas vadībai jau būtu jādomā tikai par izglītības procesu, nevis jārūpējas par siltuma nodrošināšanu. Jāatzīst, ka līdz ar sporta zāles uzbūvēšanu esam zaudējuši vienu klientu – vecajai sporta hallei sezonas laikā bija diezgan liels siltuma patēriņš, uzņēmumam tas ir zaudējums. Lai to kompensētu, ļoti svarīgi centralizētajai siltumapgādes sistēmai pēc iespējas ātrāk pieslēgt Cesvaines vidusskolu, – uzskata Aivars Baiers.
Vaicāts par karstā ūdens padeves atjaunošanu, viņš atzina, ka tādā gadījumā vispirms būtu jāatjauno iekšējie tīkli mājās, jo daudzviet to vienkārši vairs neesot un iedzīvotāji karstā ūdens sildīšanai izmanto boilerus. Jaunajos objektos, kas nesen pieslēgti, kā, piemēram, bijusī internātpamatskola, karstais ūdens apkures sezonā ir pieejams. Līdzīgi būs arī Cesvaines vidusskolā un citos jaunajos objektos, kur, ja siltums tiks padots no jaunās „Cesvaines siltuma" katlumājas, tiks nodrošināts arī karstais ūdens.
– Grūtības sagādā arī tas, ka Cesvainē joprojām netiek apsaimniekotas daudzdzīvokļu mājas, bet tas jau ir pašvaldības jautājums un iedzīvotājus uz to vajadzētu rosināt. Līdzīgi kā tas ir Madonas novadā, kur māju apsaimniekošanu izdevies uzsākt vairākos pagastos, kā, piemēram, Liezērē un Dzelzavas pagasta Aizpurvē, kur tas daudzus gadus netika darīts. Tad pakalpojumu sniedzējiem atkristu daudzas problēmas un varbūt apsaimniekotājam izdotos iedzīvotājus pārliecināt par nepieciešamību siltināt mājas. Pagaidām Cesvainē nav siltināta neviena daudzdzīvokļu māja, – atzīmēja Aivars Baiers.
Tiesa, pēdējos gados arī Cesvainē ir palicis mazāk cilvēku. Daudzi strādā ārvalstīs vai pat devušies pāri okeānam, tātad atrodas pavisam zemeslodes otrā pusē. Daudzi dzīvokļi stāv tukši un labi, ka par tiem vēl tiek nomaksāts. Kādreiz daudziem liels sapnis bijis tikt pie dzīvokļa Cesvainē, bet tagad tos nav, kas pērk.
19.12.2017.