SEB banka un finanšu attīstības institūcija ALTUM parakstījušas līgumu par sadarbību daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas īstenošanā. Tas bankas klientiem pavērs iespēju īstenot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus.
Klientiem būs iespēja iegūt bankas finansējumu un saņemt valsts atbalstu līdz pat 50% no energoefektivitātes uzlabošanas darbu izmaksām. Līdz 2023. gadam šim mērķim būs pieejami 166 miljoni eiro, lai varētu nodrošināt aptuveni 1700 ēku siltināšanu.
Iepriekšējo gadu laikā SEB banka jau ir finansējusi gandrīz 400 daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektus, tiem piešķirot 62 miljonus eiro.
Līdz šim visvairāk daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu īstenoti Liepājā, Valmierā un Ventspilī. Taču arī mūspusē – gan Madonā, gan Kalsnavā un Aiviekstē, gan citviet – ir veikta vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšana.
Pieredze ir dažāda, bet beidzamajos gados Latvijā pieaug iedzīvotāju interese par iespēju siltināt savus namus, lai samazinātu apkures izmaksas, tos sakārtotu un padarītu vizuāli pievilcīgus.
Cerējuši uz lielāku efektivitāti
Pirms vairākiem gadiem divas daudzdzīvokļu mājas tika renovētas arī Varakļānu pilsētā. Renovācijas projekta īstenošana Varakļānos, Kosmonautu ielā 15 un Kosmonautu ielā 13, kā tas dokumentāli fiksēts laikrakstā „Varakļōnīts", sākās 2014. gada maija beigās, un līdz jaunajai apkures sezonai būvdarbi tika pabeigti.
Kā atzīst māju vecākās Ināra Balode un Lilita Ozoliņa, par siltumu tagad patiešām ir jāmaksā mazāk un arī mājas vizuāli izskatoties ļoti pievilcīgas, tāpat ir vēl citi ieguvumi.
Tomēr ne visas cerības ir piepildījušās. Siltinot mājas, tika paveikts daudz, bet iedzīvotāji esot cerējuši uz lielāku efektivitāti, to, ka mazāk būs jāmaksā ne tikai par siltumu, bet arī kopējais maksājumu rēķins, salīdzinot ar periodu pirms namu siltināšanas, būs mazāks.
Īstenojot renovācijas projektus, mājās tika veikts liels darbu apjoms. Tika siltināts jumts un fasādes, māju pamati, nomainīti logi un veikta to iekšējā apdare, pārmūrēti ventilācijas šahtu skursteņi, nolietotajās čuguna notekcaurulēs ievietotas izturīgas plastmasas caurules 7 cm diametrā ūdens caurteces uzlabošanai, pagrabtelpā siltinātas caurules un griesti, bet stāvvados uzstādīti balansēšanas ventiļi, lai varētu vienmērīgi sadalīt siltumu patērētājiem. Vecā viencaurules apkures sistēma nomainīta ar divcauruļu sistēmu, nomainītas ārdurvis un veikti citi darbi. Katrā dzīvoklī ir iespējams regulēt arī siltuma padevi, uzstādot vēlamo režīmu katram radiatoram (0-5 robežās).
Par siltumu jāmaksā mazāk
– Siltumenerģijas patēriņš mājās ir samazinājies, līdz ar to par apkuri jāmaksā mazāk, bet kopējais rēķins jau nav samazinājies. Varbūt mēs kaut ko nesaprotam, bet tas mums ir kā „Morzes ābece", nav skaidrs, kāpēc tiek aprēķināta tieši tāda maksa. Kad piekritām mājas siltināšanai, mums skaidroja, ka, ieskaitot kredīta atmaksu, vairāk mums nebūs jāmaksā, un aptuveni tā arī ir, – uzsver Ināra Balode.
Lielāko neizpratni iedzīvotājos raisot aprēķini par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.
– Mums dzīvokļos ir ūdensskaitītāji, bet tāpat ir jāmaksā vairāk, nekā uzrāda individuālie ūdensmērītāji. Katru mēnesi papildus ir jāsamaksā par pusotru m3 vai pat vēl vairāk. Ir arī iedzīvotāji, kuriem ir komunālo maksājumu parādi. Mājas vajadzētu labāk apsaimniekot, lai tādu problēmu nebūtu, – uzskata Ināra Balode.
Ieteikumi citiem
Vaicāta, ko ieteiktu tiem, kuri vēl tikai domā par namu siltināšanu, viņa atzīst, ka siltuma skaitītāji ir jāliek uz katra radiatora, lai, aprēķinot maksu par apkuri, vērā varētu ņemt siltumpatēriņu katrā dzīvoklī: – Tad bilde būtu skaidrāka un arī motivācija taupīt siltumu būtu lielāka. Ko līdz noregulēt mazāku siltuma padevi, ja cits varbūt uzstāda maksimālu režīmu, dzīvo lielākā karstumā, bet maksa par kvadrātmetru visiem taču ir vienāda. Šādas sistēmas un siltuma skaitītāju uzstādīšana uz katra radiatora palielinātu projekta izmaksas, bet pēc tam ietaupījums atspoguļotos katra maciņā un – galvenais – katrs tomēr varētu vairāk ietekmēt gan siltuma patēriņu dzīvoklī, gan savu apkures rēķinu. Bet vismaz labi, ka arī tagad dzīvokļos ir iespējams regulēt siltuma padevi un nav vairs jātur logi vaļā. Piemēram, tādā laikā, kā tagad, radiatori man ir vēsi, jo siltuma dzīvoklī pietiek no stāvvadiem.
Uz jautājumu, kā tik lielā daudzdzīvokļu mājā (55 dzīvokļi) izdevās vienoties par mājas siltināšanu, Ināra Balode atbild, ka šis process, protams, ir sarežģīts, bet iedzīvotāji tomēr gribējuši sakārtot māju un padarīt to vizuāli pievilcīgu.
– Daļu pensionāru pārliecināja veiktie aprēķini, ka kopējais rēķins, ieskaitot kredīta atmaksu, nepalielināsies. Bija arī tādi, kas protestēja pret šo ieceri. Vieglāk bija pārliecināt jaunāka gadagājuma cilvēkus. Turklāt visi jau saprot, ka neviena māja nav mūžīga un arī daudzdzīvokļu namu remontā ir jāiegulda līdzekļi, – uzsver Ināra Balode.
Viņa iesaka arī pašiem iedzīvotājiem, ja viņi izšķiras par mājas siltināšanu, ļoti sekot darba procesam, kā saka, turēt roku uz pulsa, kamēr tiek pabeigts siltināšanas projekts.
Nebija vienprātības
– Mūsu mājā Kosmonautu ielā 15 ir 40 dzīvokļu, un iedzīvotāju vidū nebija vienprātības par tās siltināšanu. Daudzi ne toreiz, ne arī tagad neizprot, kāpēc mūsu māju vispār vajadzēja siltināt. Mēs atrodamies vistuvāk katlumājai, un mums dzīvokļos ziemā bija silti arī līdz tam, varējām T kreklos staigāt. Katrā ziņā es neatbalstīju mājas siltināšanu un arī tagad, ja tāda iespēja būtu, „par" nebalsotu. Siltināt jau vajadzēja tās mājas, kur iedzīvotāji dzīvo 13-15 grādu temperatūrā. Īsti nedarbojas arī iekšējā siltuma regulācija dzīvokļos. Citreiz uzgriez 0 režīmu, bet radiators tāpat ir karsts, – atzīst Lilita Ozoliņa.
Viņa piebilst, ka apkures rēķini salīdzinājumā ar nesiltinātām mājām patiešām ir mazāki (iepriekšējā apkures sezonā pat par trešdaļu vai pat uz pusi. – Red.), bet tāpat tie ir gana lieli un arī kredīts, kas paņemts uz 10 gadiem, ir jāmaksā. Ieguvēji esot tie, kuri nepieciešamo summu varēja samaksāt uzreiz, bet tāda iespēja jau bija ne visiem, un tāpēc tagad ir jāmaksā arī kredīta procenti. Īsti apmierināta viņa nav arī ar pagraba siltināšanu, jo kartupeļi līdz jaunajam gadam ir jau savītuši.
– Kāda jēga bija siltināt māju, ja par apkuri oktobrī bija jāmaksā ap 53 centi par kvadrātmetru, bet novembrī – jau vairāk nekā eiro. Turklāt dzīvokļos nav gaisa. Kamēr logs ir vaļā, tikmēr ir, ko elpot. Iespējams, tas ir atkarīgs no izvēlētā siltināšanas materiāla un akmens vate (lai arī lētāka) nav tā labākā; tāpat no laikapstākļiem, kādos veikta fasāžu un jumta siltināšana. Topavasar daudz lija, varbūt tas ietekmēja, bet, iespējams, tās ir tikai mūsu iedomas, – teic Lilita Ozoliņa.
16.12.2016.