No 26. līdz 31. jūlijam Madonas novada Ošupes pagastā, pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājās “Liepsalās”, 35 jaunieši no trim Baltijas valstīm piedalījās starptautiskā nometnē, kur apguva izdzīvošanas iemaņas, trenējās un sacentās veiklībā, kā arī iepazina Latvijas vēsturi un latvisko dzīvesziņu.
Katru gadu jauniešu skaits nometnē arvien palielinās, jo, manuprāt, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, īpaši jauniešiem, noderētu patriotiskā audzināšana. Kā kādreiz teica Ārija Kalpaks-Grundmane, “Liepsalas” ir patriotiskās audzināšanas svētvieta un spēkavots.
Ozoli, kas aug Liepsalās, arvien ir zemnieku un karavīru simbols, bet liepas — sievietes, kas parasti veido ģimenes dvēseli, simbols.
Nometnes aizsākums radās jau 1998. gadā pēc Karoga svētkiem, kad pasākumu organizēšanu uzņēmās Edīte Zaube. Arī tagad viņa veido daudzu nometņu saturu.
Militārajā jomā nometņu dalībniekiem iemaņas sniedza Alūksnes kājnieku skolas instruktori Andris Čečiņš un Andris Graudiņš. Latvijas vēstures faktus atgādināja pasniedzējs Mārtiņš Vitenbergs no Latvijas Kara muzeja. Pārējie nometnes plānošanas darbi gūlās uz pleciem audzinātājām — Mudītei Bodžai, Anitai Tropai, Daigai Rubenei, Kalvim Zaubem, Inārai Kiukucānei, kas palīdzēja drošāk sarunāties savā starpā igauņiem, lietuviešiem un latviešiem, Lailai Ozoliņai, kas ierādīja tautas dejas, Gunāram Kramiņam, kas iemācīja strādāt ar metālu, no kā varēja izveidot skaistas piemiņas lietas.
Pirts gariņš — Ēvalds Točs — gādāja par dalībniekiem, lai viņi varētu katru vakaru nomazgāties dušā un nopērties pirtiņā.
Dižkareivis Juris Gabranovs rūpējās par savu posteni, lai ēdiens tiktu laikus atgādāts no Degumnieku pamatskolas, kur to gatavoja skolas pavārītes Skaidrīte un Gaida.
Nometnes audzinātāja Anita Tropa, kas katru gadu piedalās šādās nometnēs, pastāstīja: — Jebkuru nodarbību var mācīt interesanti. Cenšos likt lietā savu pieredzi, dažādus interesantus stāstus, atgadījumus. Protams, tas prasa lielu sagatavošanās laiku. Ļoti svarīgs akcents militāri patriotiskās audzināšanas nometnē ir pārgājieni un ekskursijas, stāsti pie ugunskura, dažādu pārbaudījumu pārvarēšana, praktiskās nodarbības. Visiem patīk, ja ir kādi neparedzēti šķēršļi, jo tā var pārbaudīt savas spējas un izturību.
Jau tas vien, ka jaunieši piedalās šādās nometnēs, ir patriotisma apliecinājums. Manuprāt, jaunietis nemaz nevar darboties, ja nav patriotisma apziņas.
Kad jautāju Atim, kas jau otro reizi piedalās nometnē, viņš novērtēja labo gaisotni, kur iepazīt jaunus draugus: — Nometnē ir iespēja izpausties, pierādīt sevi. Pie mums šogad nometnē bija ieradušies jaunieši no kaimiņu valstīm — Lietuvas un Igaunijas. Salidojumos var rast jaunus draugus, satikties ar vienaudžiem, padziļināt zināšanas vēsturē un valodā, tas ir ļoti interesanti. Tā ir iespēja sākt ar mazumiņu un saņemt aizvien vairāk un vairāk. Protams, īpaša loma nometņu kustībā ir tam, kādi ir instruktori un skolotāji, svarīgi, lai viņi būtu pozitīvi noskaņoti un saprotoši. Mūsu nometnē instruktori un skolotāji bija tieši tādi.
Nometnes dalībniecei Benitai Tropai no Degumniekiem arī patika šajā nometnē, jo visas nedēļas garumā nodarbības bija tematiskas, tajās varēja izpaust savus talantus un prasmes. Stafetēs bija jāuztur sportiskais gars, lai būtu azartiski.
Dalībnieki pabija ekskursijā Alūksnē, apmeklēja Alūksnes kājnieku skolu un militāro poligonu.
Svinīgā ceremonija ar lietuviešu jauniešiem noslēdzās jau piektdien, 30. jūlijā, jo viņiem bija jādodas mājup.
Pasākumā piedalījās NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kas ar dalībniekiem sasveicinājās trijās valodās.
Ceremonijā tika pacelti visu triju valstu karogi. Raimonds Graube teica svinīgu uzrunu: — Šajos trīs karogos ir vienotības spēks. “Liepsalās” katrai lietai ir sākums, te ir saknes cilvēkam, kurš uzsāka brīvības cīņas. Paldies visiem jauniešiem, kam svēts ir Kalpaka vārds. Pateicos visiem, kas dara labu darbu, Edītei Zaubei, skolotājiem un instruktoriem, kas nodrošināja, lai šeit būtu nometne.
Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls atgādināja, ka Oskara Kalpaka vārdu aizvien turam cieņā un godā. Jaunieši “Liepsalās” izjūt dzimteni. To, ka vienotībā ir spēks, pierādīja arī nometnes dalībnieki. Ceram, ka sadarbība ar Baltijas valstīm notiks arī turpmāk.
Svētīgu uzrunu teica arī biedrības “Stūrakmens” projekta “Nāc draugu pulkā” vadītāja Vivita Vecozola: — Tas, ka šeit ir igauņi un lietuvieši, liecina, ka te ir “Liepsalu” vērtības.
Vivita Vecozola uzdāvināja Edītei Zaubei trīs lietas — trauku, lai tas nekad nav tukšs, lai tajā pietiek vietas idejām, Latvijas konfektes “Gotiņa”, lai tās vairo spēku, izturību un veselību organismā, kā arī svilpaunieku, lai sasauktu draugus no Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm.
Noslēgumā notika grupu prezentācija, Baltijas ceļa gājiens “Nāc draugu pulkā” pa “Liepsalu” teritoriju, kas noslēdzās pie Ticības liesmas. Katram nometnes dalībniekam Anita Kalpaka-Borovkova dāvināja ceļamaizi, jo šo tradīciju savulaik aizsāka Ārija Kalpaks-Grundmane.
Edīte Zaube pateicās savai komandai, kas atbalstīja visu nometnes laiku, vecākiem, kas bērnus palaida uz nometni, Ošupes pagasta pārvaldes vadītājam Aigaram Šķēlam par atbalstu. Sirsnīgs paldies tika arī mājas saimniekiem Anitai Kalpakai-Borovkovai un Andrim Borovkovam, Alūksnes kājnieku skolai un Latviešu virsnieku apvienībai.
Edīte noslēgumā atzina: — Prieks, ka idejas, kas izklāstītas uz papīra, tika izlasītas Briselē un atbalstītas. Darbs padarīts, un nometne ir izdevusies.
Autors: ILVIJA KRĒSLIŅA
Autors: ILVIJA KRĒSLIŅA
AUTORES foto