“Laukos nekad neaizmirsīsi, ka jāstrādā”

— Saimniecībā tiek turēti 28 gaļas lopi, Šarolē šķirnes govis, 29 slaucamās, pārsvarā holšteinfrīzu melnraibās govis, 33 jaunlopi. Kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 195, 86 ha, pieder arī nelielas meža platības, — ar saimniecību iepazīstina Laimonis Tumanovs, — vidējais izslaukums no govs 2010. gadā bija 5931 kg. 

Ligita dalās pieredzē: — Kad vēl strādāju par zootehniķi, saimniekošana sākās ar vienu govi, ganāmpulkā brūnajām govīm telītes dzima mazāk, tāpēc arī šobrīd vairākums ir melnraibo. Šobrīd ganāmpulku nevaram palielināt, jo to neatļauj ganību un kūts platība. Ar gaļas lopiem ir līdzīga situācija, lai gan, ejot pensijā, apsolīju, ka veidošu gaļas lopu ganāmpulku, lai nav problēmu ar slaukšanu, piena kvalitāti un cenām. Nupat uzlikām piena vadu un mēslu transportieri — piena kūtī viss ir sakārtots atbilstoši Eiropas prasībām.

 — Nu jau piena cenas kļūst augstākas, — stāstījumu iesāk Ligita, un Laimonis Tumanovs turpina, — bet cenas aug visam: gan degviela kļūst dārgāka, gan rezerves daļas. Pirms gada kombaina siksna maksāja 90 latu, taču šogad, kad interesējos par tādu pat siksnu citam kombainam, uzzināju, ka nu tā maksā 390 latu. Dažbrīd jāaizdomājas, vai vērts vispār ko darīt, ja tas neatmaksājas. It kā pienam cena ir paaugstināta, taču neviens nepadomā, ka piens izmaksā vēl dārgāk. Par elektrību mēnesī mums ir simtam pāri latu liels rēķins. 

Liels atspaids ir tas, ka saimniecībai ir visa nepieciešamā tehnika barības sagādāšanai. Lai tehniku iegūtu, tika rakstīti projekti, veidots biznesa plāns. Pirms tam pa pajām tika sagādāta krievu laika tehnika, ko saimnieki vēlāk bija spiesti pārdot, lai atmaksātu kredītu par traktora iegādi. 

— Dažreiz aizdomājos, kā bija tolaik, kad sākām saimniekot, — atceras Ligita. — Labi, ka pirms pirmā traktora iegādes nesapratu neko daudz no grāmatvedības un bankas darbiniekiem bija drosme piešķirt mums šo kredītu. Turējām 7 govis un dažas sivēnmātes, un ar ienākumiem no šiem lopiem nebūtu iespējams atmaksāt kredītu. Labi, ka Rīgā saņēmām reģionālo atbalstu, kas sedza kredītprocentus. Tā bija nopietna palīdzība, kā rezultātā paši sedzām tikai pamatsummu. Savukārt otrais projekts jau bija lielāks, un par tā finansējumu iegādājāmies siena presi, tinēju un lielāku traktoru.

 

Visus darbus veic Laimonis pats: gan pļauj, gan presē, gan tin zāli plēvē. Palīgā atbraucot arī Ilutas vīrs, viņš ir iemācījies darboties ar tinēju — divatā darbi iet ātrāk uz priekšu. Laimonis teic, ka reizēs, kad darbojas viens, esot grūti lēkāt no vienas tehnikas uz otru. Šovasar jau paspēts sagatavot skābsienu — 680 ruļļus, tiesa gan, darbs uzsākts jau jūnija sākumā. 

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.07.2011.

Autore: RITA TURKINA

AGRA VECKALNIŅA foto