Skaistā dabas ielokā Liezēres pagasta z/s “Egļukalns” jau 10 gadu saimnieko Jānis Sirmais, ko vietējie pazīst arī kā pagasta pārvaldes vadītāju. Saimniecības teritorijā izbūvēta iespaidīga govju novietne, palīgēkas, savukārt pagalmā novietota tehnika, ko z/s “Egļukalns” izvēlējies trafarēt ar īpašām, saimniecību raksturojošām uzlīmēm, kas uzreiz piesaista uzmanību.
Z/s “Egļukalns” ganāmpulkā ir vidēji 300 piena liellopu, pārsvarā — melnraibās govis, kas skaitās pienīgākas par ‘Latvijas brūnajām’, taču tajā pašā laikā arī neizturīgākas — tām esot nedaudz īsāks produktīvais mūžs.
Finansējumu piesaista caur projektiem
Pēdējā pusotra gada laikā saimniecības attīstības labā realizēti trīs projekti.
Pagājušajā vasarā iegādāta tehnika: traktora muca, grābekļi, piekabes. Nākamā projekta rezultātā rekonstruēta ferma, uzcelts barības šķūnis, savukārt, par svaigākā projekta finansējumu pirms pāris nedēļām iegādāts jauns traktors. Taujāts, vai saimniecībai jau iegādāta visa nepieciešamā tehnika, saimnieks Jānis Sirmais atzīst: — It kā kādā brīdī šķiet, ka beidzot visa pietiek, taču dzīve pierāda pretējo — vienmēr izrādās, ka kaut kā tomēr trūkst. Pirkām traktoru ar domu, ka pietrūkst tikai traktora un tālāk viss būs kārtībā. Tikai tad, kad projekts bija iesniegts un apstiprināts, atklājām, ka nepieciešams jauns barības dalītājs. Realizācijai septembrī tuvojas vēl viens projekts, kura rezultātā, ceru, būs iespējams iegādāties barības dalītāju.
Mūždien nepieciešams kaut ko pārveidot, uzlabot — nemitīgi notiek darbošanās.
Ziemā govju novietnei atjaunojām jumta segumu, saimniecības vajadzībām tika uzbūvēts šķūnis. Ar šiem darbiem gāja smagi: ceļot šķūni, nesala — nevarēja ievest granti, kad mainījām jumtu kūtij — sala un sniga, un darbi negāja uz priekšu. Viss bija otrādāk, nekā vajadzētu. Tam gan ir iemesli — mūsu valstī attiecīgās iestādes nestrādā tik labi, kā varētu vēlēties. Projektu sākām īstenot tikai tad, kad patiesībā jau bija realizācijas beigu termiņš.
Pagājušajā vasarā iegādāta tehnika: traktora muca, grābekļi, piekabes. Nākamā projekta rezultātā rekonstruēta ferma, uzcelts barības šķūnis, savukārt, par svaigākā projekta finansējumu pirms pāris nedēļām iegādāts jauns traktors. Taujāts, vai saimniecībai jau iegādāta visa nepieciešamā tehnika, saimnieks Jānis Sirmais atzīst: — It kā kādā brīdī šķiet, ka beidzot visa pietiek, taču dzīve pierāda pretējo — vienmēr izrādās, ka kaut kā tomēr trūkst. Pirkām traktoru ar domu, ka pietrūkst tikai traktora un tālāk viss būs kārtībā. Tikai tad, kad projekts bija iesniegts un apstiprināts, atklājām, ka nepieciešams jauns barības dalītājs. Realizācijai septembrī tuvojas vēl viens projekts, kura rezultātā, ceru, būs iespējams iegādāties barības dalītāju.
Mūždien nepieciešams kaut ko pārveidot, uzlabot — nemitīgi notiek darbošanās.
Ziemā govju novietnei atjaunojām jumta segumu, saimniecības vajadzībām tika uzbūvēts šķūnis. Ar šiem darbiem gāja smagi: ceļot šķūni, nesala — nevarēja ievest granti, kad mainījām jumtu kūtij — sala un sniga, un darbi negāja uz priekšu. Viss bija otrādāk, nekā vajadzētu. Tam gan ir iemesli — mūsu valstī attiecīgās iestādes nestrādā tik labi, kā varētu vēlēties. Projektu sākām īstenot tikai tad, kad patiesībā jau bija realizācijas beigu termiņš.
Joprojām ir plāni, ko varētu īstenot, lai panāktu lielāku izaugsmi, taču šobrīd nesaskatu iespēju tos izpildīt.
Neiet nemaz tik viegli
— Viss, kas saimniecībā redzams šodien, ir 10 gadu darbs — diendienā, brīvdienās. Nav tā, ka mums nebūtu problēmu — to ir pietiekami: gan visizplatītākās, kas skar darbaspēku, gan arī sadarbība ar valsts iestādēm. Cīņa ar reizēm pat represīvām valsts iestādēm aizņem daudz laika un arī enerģijas, ko varētu veltīt saimniecības attīstībai. Brīžam nolaižas rokas, un vairs neko negribas pasākt. Varētu paveikt daudz vairāk un attīstīties daudz straujāk, ja būtu lielāka pretimnākšana no iestāžu puses. Vērtīgāk būtu, ja iestāžu pārstāvji tā vietā, lai meklētu kādu nepilnību, par ko sastādīt protokolu, saimniekus pakonsultētu, kā labāk un produktīvāk darboties. Pagājušajā gadā katru nedēļu saimniecību apmeklēja pa kādai pārbaudei, — atklāj saimnieks.
— Arī cilvēku, manuprāt, skaudība ir traucējoša — esmu saņēmis sūdzības par to, ka svaigo gaisu nomāc skābbarības vai tikko uz lauka izvestu mēslu smaka. Lai no lauka novāktu normālu ražu, to nepieciešams mēslot — protams, var izmantot arī ķīmiju, bet tad jāaizdomājas, kas būtu mazāk kaitīgs. Ja tas neskartu mani, tad varbūt šķistu pat uzjautrinoši, — neslēpj Jānis Sirmais.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.08.2012.
Autore: RITA TURKINA
AGRA VECKALNIŅA foto