6. novembra vakarā Vestienas dramatiskais ansamblis aicināja uz Aleksandra Čaka dzejas vakaru.
Dzejas izrādes scenāriju uzrakstīja kultūras darba organizatore Agnese Ģērķe kopā ar ansambļa dalībnieci Ivetu Eisaku.
Vakaru ievadīja "Pelādu" saimnieka Rolanda Ķemera stāstījums par laiku, kad A. Čaka ģimene vasaras pavadīja "Pelādēs". Lai gan A. Čaku vairāk pazīstam kā pilsētas dzejnieku, viņam ir arī dabai un laukiem veltīti dzejoļi un tēlojumi. R. Ķemers nolasīja tos dzejoļus, kas veltīti Gaiziņkalnam, jo "Pelādes" atrodas blakus šai vietai.
"Gaiziņkalns paceļas apkārtnē, kur pat viszemākā vieta augstāka par Rīgas Pētera baznīcas torni. Tā ir skaistā Vidzemes augstiene – Viesiena, Vestiena, Bērzaune… Kalna virsotnē, viņa pierē, neliels laukums, tur notiek zaļumballes. Zemāk krūmi, kas aizklāj skatu uz dažām pusēm… Vienā laukuma malā piemiņas akmens A. Kvieša apmeklējumam, kalna vidū – jauns skatu tornis, nesen, 7. jūlijā atklātais (1933. g.). Jaunais skatu tornis neko nav augstāks par veco, tikai ļoti ērts un stabils, tajā var uzkāpt pat divus gadus vecs bērns. Vecais turpretim bija derīgs vairs tikai cirkus māksliniekiem un vējam, kas svilpodams nāk no Latgales, apmet kūleni torņa ļodzīgos spraišļos un ielec tuvākā ezerā nomazgāt muti." (A. Čaka Kopoti raksti, 1994. g., 3. sēj., 731. lpp.)
Tad nodzisa gaisma un vērās priekškars, atļaujot skatītājiem ienākt krodziņā un kādu brīdi izjust to atmosfēru, ko A. Čaks tik tēlaini apraksta savā dzejā. Kurš gan nav dzirdējis vai pats dziedājis "Miglā asaro logs", "Liepas satumst". Šīs zināmās un citas dziesmas izjusti dziedāja vokālais ansamblis "Fantāzija".
Vestienas tautas namā ir tikai 100 sēdvietu, un tās visas tovakar bija aizpildītas.
Autore: ILGA SABITOVA
AUTORES foto