Jau klāt novembris. Pērses krācēs sabērts bērzu zelts. Medību taures skan. Rakstnieka Valda muzejā Sausnējā kamīnā deg liesmas, atskan vokālā ansambļa "Pīlādzītis" smeldzīgās dziesmas. Galds bagātīgi servēts ar ķirbju kulinārijas brīnumiem – te ir ķirbju maize, pankūkas, salāti ar dzērvenēm, cidonijām un citi gardumi.
Par to, ka redzam un garšojam tos, mūs varētu apskaust ikviens Mārtiņa Rītiņa restorāna apmeklētājs. Un kur tad vēl Dievu dzēriens – ķirbja sula ar medu. To visu papildina dekoratīvs "Pasaules koks" ar ķirbju eksponātiem, kā arī literatūras izdevumi, kas liecina, ka plašajā pasaulē ir sastopami tādi dabas brīnumi kā centneriem smagi ķirbji. Ja kādai saimniecei tāds nu būtu izaudzis, diez vai rastos kāds spēkavīrs, kas to te nogādātu. Tādēļ šeit vērojam un vērtējam pašmāju dārzos audzētos dažāda izmēra un nokrāsas ķirbjus.
Laiks skrien nemanot, un, kad pelēkais novakars mīkstām kaķa ķepiņām ietipina zālē, saprotam: laiks posties mājup ar vienu vienīgu domu – alkstam šeit atgriezties un teikt mīļus, sirsnīgus paldies čaklajām namamātēm par sarūpēto, kultūras darba organizatorei Valijai Lelei par dāvāto jauko novakari. Uz redzēšanos atkal šai skaistajā vietā un ar jaukajiem, mīļajiem cilvēkiem!
Autore: JĀNIS ŠTEINERTS