Pēc avārijas Kalnagala slūžu lielajai mutei salūzušā aizvara vietā priekšā ar celtņiem aizvelts piemērots un iespaidīgs šķērslis – pamatīga izmēra dzelzsbetona plāksnes. Kaut arī ūdens tek garām, puto un mutuļo, tas vairs apkārtnei nav bīstams.
Trešdienas pēcpusdienā sniegta pirmā neatliekamā palīdzība, lai apturētu Lubāna ūdens nevaldāmās straumes nekontrolējamu gāšanos pāri salūzušajam aizvaram, pārplūdinot apkārtnes pļavas un lauksaimniecības zemes pārsvarā Ošupes un Barkavas pagastā. Pēc Ošupes pagasta pārvaldes vadītāja Aigara Šķēla sniegtajām ziņām, zem ūdens ir 45 ha ziemāju z/s "Lazdas". Ir arī atsevišķas ūdens skartas pļavas. Savukārt Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Staņislavs Smelters pastāstīja, ka komisija apzina ūdens noslīcinātās platības. Cietuši ap 60 ha sējumu un 40 ha pļavu z/s "Kolni", z/s "Rudzupuķes", z/s "Puntes", z/s "Lazdiņi" un SIA "Fridrich Haase".
Laiks, kad Lubāna ezera ūdeņi pārrāva slūžu aizvaru un ūdens gāzās ar tādu spēku, ka šķita – noslīcinās visu tuvāko apkārtni, bija pilns izmisuma. Zemnieki uztraucās par saviem laukiem, zemes īpašnieki baidījās, vai tas neienāks arī tuvāk esošajās dzīvojamajās mājās. Par laimi, tas nenotika, arī ceļi neapplūda un bija izbraucami.
Lielākie cietēji – Barkavas un Ošupes pagastā applūdinātās pļavas un lauki – ceturtdienas rītā jau vairs neizskatījās kā liels ezers. Kā skaidroja Aigars Šķēls, ūdens līmenim ir tendence ar katru dienu samazināties. Tomēr applūdušo zemju saimnieki rēķina zaudējumus. Ošupes pagasta z/s "Lazdas" saimniece Alda Jansone par ūdens līmeņa krišanos nav tik optimistiski noskaņota: – Man ir pirmie lauki, kas applūst. Zem ūdens ir 45 ha ziemas kviešu sējumu. Tīrumi sanāk ielejā, kas ir zemākā vieta. Tā kā kanāli ir pilni, ūdens tikai krājas. Ziemājus jau skāra mitrums pavasarī, tagad – applūdināja otrreiz. Nevar zināt, kad ūdens noies, vai vēl varēs ko pārsēt. Domāju, ka vismaz divas nedēļas uz applūdušajiem laukiem virsū nevarēs tikt.
Par to, vai zaudējumi tiks atlīdzināti, viņa sacīja: – Cerēt jau var, bet apstākļos, kad valstij nav naudas, maz ticams, ka kāds ko atlīdzinās.
Dabai grūti pretim stāties, un bija ko turēt arī amatpersonu un speciālistu prātiem brīvībā tikušās straumes savaldīšanā. Lubāna ezera daļa bijušā Madonas rajona teritorijā tagad atrodas Madonas novadā, un neatliekamā palīdzība bija jāsniedz novada ļaudīm.
– Paldies Ošupes pagasta pārvaldes vadītājam Aigaram Šķēlam, Barkavas pagasta pārvaldes vadītājam Staņislavam Smelteram, kas operatīvi pieslēdzās negadījuma novēršanai, kā arī uzņēmējiem – Andrim Dzenovskim un Vilnim Ķūrenam, visiem strādniekiem, kas tādā nezināmā situācijā riskēja, sniedzot tehnisku palīdzību un risinājumu, – novērtēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Viņš pastāstīja, ka 5. maija pēcpusdienā Kalnagala slūžās ieradās divi ceļamkrāni, kas no abām pusēm norobežoja lielo ūdens straumi ar dzelzsbetona paneli. Gan materiāls, gan izpildījums pieder Andrim Dzenovskim – mēģināt nosprostot straumei ceļu, lai pārtrauktu applūšanu. – Manuprāt, situācijas glābšanas pasākums bija veiksmīgs, jo bija atbraukuši arī "Latvenergo" inženieri, mēs konsultējāmies, un viņi grozīja galvas, jo nebija simtprocentīgi pārliecināti, vai A. Dzenovska variants izdosies. Izdevās, – secināja A. Ceļapīters.
– Kalnagala slūžas šovasar ir jāsakārto, tā nevar palikt. Tas ir pagaidu risinājums, un tie, kam slūžas jāsakārto, nevar mierīgi gulēt. Protams, ir jāsagatavo tehniskais projekts, jāatrod finansējums. Tas ir jādara īpašniekam. Arī pirmā palīdzība bija jāsniedz īpašniekam, bet mēs glābām situāciju, jo atrodamies tuvāk. Zemnieki zvanīja un izmisumā ziņoja par to, ka lauksaimniecības zeme iet zem ūdens. Manuprāt, aizvaru slūžu sistēma ir jānomaina ar pārgāzni, lai būtu normāla situācija. Uz nākamo pavasari šo risinājumu nevar atstāt. Ja te bija 7 m 60 cm "mute", kas bija jāaiztaisa ciet, tad nedod Dievs, lai ūdens neizgrauztu caurumu kaut kur valnī. Tuvākie kaimiņi vēl atceras, kā 1956. gadā brauca te ar laivu, – sacīja Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Kalnagala slūžas pieder valsts uzņēmumam "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", un notikuma vietā rosījās arī uzņēmuma darbinieki, tostarp Madonas sektora vadītājs Aldis Spriņģis: – Avārija notika tāpēc, ka ūdens līmenis Lubāna ezerā bija sasniedzis kritisko robežu – 94,54 m, kas apdraudēja Lubāna ezera dambja drošību. Nelabvēlīgos apstākļos dambja izskalošana varētu notikt, tāpēc devu komandu savam slūžu uzraugam nedaudz pacelt slūžas. Slūžu aizvars visu laiku bija ciet, bet, verot vaļā, tas salūza. Diemžēl slūžas ir būvētas 1963. gadā, tātad – vecas. Kā tās pakustināja, ūdens spēks izlauza aizvaru.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.05.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto