Pagājušās nedēļas nogalē, kad vairākās televīzijās plaši tika atspoguļots SIA „Rīgas ūdens" lēmums turpmāk no iedzīvotājiem iekasēt maksu ne tikai par saimnieciskās kanalizācijas ūdeņu, bet arī nokrišņu ūdens aizvadi, tas satraukumu raisīja arī madoniešos – vai tiešām „lietus nodoklis" būs jāmaksā arī Madonā?
Atbildēt uz šo jautājumu lūdzu Madonas novada domes priekšsēdētāju, pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvi akciju sabiedrībā „Madonas ūdens" – Andreju Ceļapīteru.
Nav dienaskārtībā
– Par to vēl neesam sprieduši, bet šis jautājums nav arī iekļauts mūsu dienaskārtībā. Jau daudzus gadus, īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projektus un veicot ielu rekonstrukciju, tiek domāts par to, lai maksimāli novērstu lietusūdens nonākšanu kopējā kanalizācijas sistēmā, bet šis darbs pilnībā gan nav vēl pabeigts. Manā skatījumā, ir jāiegulda līdzekļi, lai maksimāli nodalītu lietusūdens nonākšanu sadzīves kanalizācijas sistēmā. Madonā, nodalot kanalizācijas un nokrišņu notekūdeņu aizvadi, daudzviet tas tiek darīts, bet ir arī tādas vietas, kur lietusūdeņi nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā. Kā, piemēram, šopirmdien tika veikti rakšanas darbi Rūpniecības ielas kvartālā, kur dažādu iemeslu dēļ vairākām mājām lietusūdeņu novadīšanas sistēma savulaik tika sagrauta, tā vietā izvēloties vienkāršāko risinājumu, proti, pa notekcaurulēm no daudzdzīvokļu māju jumtiem plūstošo nokrišņu ūdeni novadot kopējā kanalizācijas sistēmā, – akcentēja Andrejs Ceļapīters.
Viņš atzina, ka tā patiešām esot liela problēma, kas jānovērš.
– Ir jādomā un jārīkojas, lai nepieļautu nokrišņu ūdens novadīšanu sadzīves kanalizācijas sistēmā. Tā ir liela slodze attīrīšanas ietaisēm. Lietus-ūdens nonākšana tajās samazina attīrīšanas ietaišu efektivitāti un negatīvi ietekmē baktēriju darbību. Protams, ar lietusūdens novadīšanu saistītās problēmas tādai pilsētai kā Madona salīdzinoši ir vieglāk risināt, nepieļaujot vai būtiski samazinot nokrišņu notekūdeņu nonākšanu kopējā kanalizācijas sistēmā. Mums ir reljefs, kas, veicot ielu rekonstrukciju, ļauj veiksmīgi risināt jautājumu par lietusūdeņu savākšanu, kaut gan to infiltrācija kopsistēmā, kā jau minēju, arī pie mums pilnībā nav novērsta. Lietusūdens no māju jumtiem, no kuriem tas ir novadāms lietusūdeņu sistēmā, ne vienmēr tur ietek. Ir vietas, kur tas nonāk parastajā kanalizācijā. Tas pašvaldībai kopā ar „Madonas ūdeni" ir jānovērš, – uzskata Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Kā var noprast no SIA „Rīgas ūdens" paziņojumiem, tā dēvētais „lietus nodoklis" tiks iekasēts arī tad, ja nokrišņu ūdens pa notekcaurulēm ietek zālienā, vienīgi tiks piemērots mazāks koeficients. Ko par to domā Madonas novada pašvaldības vadītājs?
– Tā nevajadzētu būt, ka no zāliena nokrišņu ūdeņi infiltrējas kopējā kanalizācijas sistēmā. Ja tā notiek, tad kanalizācijas sistēma Rīgā ir ļoti sliktā stāvoklī, bet tā jau ir šo trašu turētāju problēma. Manuprāt, šādā gadījumā maksu nevajadzētu iekasēt. Infrastruktūras turētājam vajadzētu sakārtot sadzīves kanalizācijas sistēmu tā, lai lietusūdenim tajā nebūtu iespējams infiltrēties, – piebilda Andrejs Ceļapīters.
Kāpēc tomēr tāds lēmums?
Kā plašsaziņas līdzekļiem skaidro „Rīgas ūdens", lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai uzņēmums pieņēma, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, kā arī ņemot vērā, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas (pārsvarā centrā), kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietusūdeņu sistēmas. Līdz ar to, lietusūdenim nonākot kopsistēmā, tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi, un šis process maksājot tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
Summas, kas rīdziniekiem būs jāmaksā par nokrišņu ūdeņu aizvadi, ir ļoti dažādas. To ietekmē teritorijas platība un seguma veids, piemēram: ja lielāko daļu no teritorijas aizņem zāliens, tad piemērotais koeficients ir tikai 0,1%, jo tiek pieņemts, ka ūdens iesūcas gruntī, bet gadījumā, ja teritorija ir asfaltēta, tad attiecīgi izmaksas ir lielākas. Vidēji daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašniekam tie varētu būt 1,50 eiro mēnesī.
Līdz šim iedzīvotājiem pašvaldībās par lietus kanalizācijas tīklu izmantošanu nebija jāmaksā, no-krišņu radīto ūdeņu novadīšana bija bezmaksas pakalpojums, līdz ar to lietus kanalizācijas tīklu pārbūvei un rekonstrukcijai nepieciešamie finanšu līdzekļi bieži netika piešķirti pietiekamā apjomā. Bet tagad, kā aprēķinājis „Rīgas ūdens", pēc samaksas par nokrišņu notekūdeņu aizvadi ieviešanas uzņēmuma budžets kārtējā gada laikā varētu papildināties par 125 000 eiro.
Gatavojas piemērot arī Jelgavā
Ūdensapgādes uzņēmums SIA „Jelgavas ūdens", līdzīgi kā SIA „Rīgas ūdens", plāno pieņemt lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai no īpašumiem, kuros nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietusūdeņu sistēmas.
Lietainās dienās Jelgavā sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiek pārslogotas. Pilsētā joprojām esot privātīpašnieki un juridiskās personas, kas lietusūdeņus novada kopējā kanalizācijā, jo tas esot vieglāk – nav jākopj notekgrāvji, nav jārūpējas par atsevišķas lietusūdeņu novadīšanas sistēmas izbūvi, bet tas neesot pareizi.
Daugavpilī neieviesīs
Savukārt Daugavpilī, atšķirībā no Rīgas un Jelgavas, papildu „lietus nodokļa" ieviešana pagaidām netiek plānota. Šajā pilsētā jau labu laiku eksistē metodika, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma maksa par kanalizāciju, ja nokrišņu ūdens aizvadīšana nav atdalīta no saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.