9. februārī Stirnienes tautas namā ar koncertuzvedumu „Iemirdzēšanās Latvijai" viesojās klavesīniste Ieva Saliete un filozofe Elīna Apsīte.
Tikšanās silti piekurinātajā tautas namā apliecināja vēl arī cita veida siltumu – to, ko, no bērna izaugot, par sev svarīgu cilvēku – Jetti Užāni – vēstīja viņas audžumeita, un siltumu, ko, dzīvojot ar kustību ierobežojumiem, pasaulē savulaik atrada un neapzināti ienesa cimdu Jettiņa. Viņa pamanīja sīko, ikdienišķo un it kā necilo lietu skaistumu, ieadīja to cimdu rakstos, formulēja dienasgrāmatās un caur savu smalkredzi lika piestāt un kļūt redzīgākiem arī citiem.
Pēc saslimšanas ar kaulu tuberkulozi 14 gadu vecumā Jette Užāne mūžu pavadīja tēva mājās Dzērbenes "Lejniekos", kas mūsdienās atrodas Vecpiebalgas novadā. Dzīves laikā viņa uzadīja vismaz trīs tūkstošus cimdu pāru, no kuriem daudzi ir mākslas darbi ar saviem īpašiem stāstiem. Tautas daiļamata meistare dūraiņus pārvērta par brīnišķīgiem gobelēniem, ko izstādīja ekspozīcijās un ko iepirka muzeji. Ciešanas
un fiziskā ķermeņa nepilnvērtības apziņa Jetti pārvērta nevis par aizvērušos cietoksni, bet radošo spēku apliecinošu talantu. Veselības vietā Dievs Jettei bija iedevis spārnus un pārsteidzošu spēju balstīt citus, pat fiziski veselos.
– Manuprāt, tas nozīmē, ka mēs katrs, būdams spēku plaukumā, slimības nespēkā vai vecuma nevarēšanā, Latvijai varam būt noderīgs un svarīgs, – aizdomājās pasākuma
organizatore Ieva Zepa. – Uz šo pasauli Dievs mūs katru ir atsūtījis ar savu uzdevumu, un līdzīgi kā cimdu Jettei ir svarīgi to atklāt un piepildīt. Jette prata no dubļiem piecelties un uzplaukt par brīnišķīgu ziedu, kaut liktenis viņu nebija žēlojis, viņa prata iemirdzēties Latvijai.
Koncertstāsts un Jettes Užānes cimdu izstāde Stirnienē bija iecerēti, lai stiprinātu klausītājus, lai iedvesmotu uzdrīkstēties, lai mūzika, literārais stāstījums un tekstilmāksla būtu baudījums dvēselei un ierosme garam. Diemžēl publikas mājīgajās
telpās bija visai pamaz.
Muzicēja izcilā klavesīniste Ieva Saliete, Cimdu Jettiņas dzīvesstāstā ieskatījās fi losofe Elīna Apsīte, viņa atklāja arī grāmatas „Jettes Dienu grāmata" rašanos: – Visu savu bērnību pavadīju pie Jettes „Lejniekos". Varu teikt, ka viņas pasaule atšķīrās no tās, ko dzīvojam ikdienā. Tā bija pilna ar pasakām, stāstiem, dažādām iedomām, notikumiem, un to visu prata radīt Jette. Reiz uzzināju, ka jaunībā viņa bija rakstījusi dienasgrāmatas. Mazas grāmatiņas, kuras es varēšu lasīt tikai tad, kad Jettes pašas vairs nebūs. Kad 2007. gada 21. martā viņa aizgāja mūžībā, šo mazo kladīšu kaudzi atradu novietotu uz plaukta. Skaidri sapratu, ka tagad drīkstu viņas dienasgrāmatas
lasīt. Kad izlasīju, likās – tas ir kas daudz vairāk nekā tikai man domāts. Tās ir pārdomas, kas svarīgas ikkatram. Fragmentus no Jettes dienasgrāmatām esmu lasījusi Latvijas Radio 1 programmā (februārī radio tās pārraidīja atkal!), pēc cilvēku vēstulēm un atsaucēm nolēmu, ka nepieciešama arī grāmata…
15.02.2019.