Plānojot 2020. gada budžetu, tai skaitā atbalsta pasākumus un investīcijas, Madonas novada pašvaldības vadība un pagastu pārvalžu vadītāji novembrī organizē tikšanās, lai uzklausītu uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vidi pagastos un novadā kopumā un ierosinājumus, kas varētu veicināt novada uzņēmumu veiksmīgu un ilgtspējīgu attīstību Madonas novadā.
21. novembrī tikšanās norisinājās Aronas un Liezēres pagastā, bet līdz novembra beigām tikšanās notiks vairākos pagastos un Madonas novada pašvaldībā.
Kā pastāstīja Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs, tikšanās mērķis ir būt visos pagastos un tikties ar uzņēmējiem, lai noskaidrotu, kas viņiem ir svarīgs, saprast tās lietas, kā uzņēmēji redz pagasta attīstību, kā gribētu investēt līdzekļus, pakalpojumu sniegšanu. Bieži vien uzņēmēju viedoklis atšķiras no pašvaldības darbinieku viedokļa, bet tas ir svarīgs. Novada pašvaldība vēlas labāk izprast situāciju pagastos un uzzināt, kas tiek gaidīts no pašvaldības.
Savukārt attīstības nodaļas vecākā speciāliste uzņēmējdarbības jomā Ilze Vogina klātesošos iepazīstināja ar iespējām uzņēmējiem. Kā norādīja vecākā speciāliste uzņēmējdarbības jomā, vispieprasītākie ir granti: – Ir četri grantu konkursi, kuros uzņēmēji var piedalīties un iegūt pašvaldības finansējumu. Tajos var piedalīties jebkurš uzņēmējs, aizpildot pieteikumu. Tāpat ir uzņēmēju sadarbības konkurss, kas vairāk domāts mārketinga aktivitātēm. Trešais projekts ir dažādu standartu ieviešanai, sertificēšanai, vides energopārvaldības, pārtikas drošības, energoaudita veikšanai. Savukārt ceturtais ir jauniešu nodarbinātības projekts. Tāpat ir dažādi Eiropas Savienības projekti. Uzņēmējiem tiek piedāvātas arī mācības, kuru laikā iespējams apgūt vajadzīgās iemaņas, papildināt zināšanas un prasmes. Tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni un citas iespējas uzņēmējiem.
Kā atzina Madonas novada pašvaldības pārstāvji, lielākoties pašvaldībās iedzīvotājus, uzņēmējus galvenokārt interesē vieni un tie paši jautājumi.
Liezēres pagastā vairāk tika runāts par pagasta teritorijas labiekārtošanu, izglītību, arī apsaimniekošanu un nākamajiem darbiem, kas vēl ir ieplānoti.
Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vāvere, stāstot, kas paveikts šā gada laikā pagastā, uzsvēra nozīmīgu darbu – ir noslēgusies pirmsskolas izglītības iestādes siltināšanas projekta pirmā kārta, un darbs tiks turpināts arī nākamgad, bet vēl nākamajā gadā jāīsteno skolas sporta zāles renovācija. Tāpat ir īstenots projekts Ozolu katlumājā, uzstādot jaunu šķeldas katlu.
Iedzīvotājus interesēja jautājums par ambulances ēku. Kas ar to notiks tālāk?
– Ambulances ēkā jāveic iekšdarbi, iekšējās komunikācijas un jāsakārto centralizētā siltuma pieslēgšana. Projekts ir izstrādāts, jāizsludina iepirkums, – skaidroja pagasta pārvaldes vadītājs. – Ģimenes ārsts ir izteicis vēlmi ambulances ēkā atvērt praksi. Tur būtu telpa arī Liezēres pasta nodaļai, bet, vēl tālāk nākotnē raugoties, iespējams, tur atradīsies arī bibliotēka. Visiem šiem pakalpojumiem ir nepieciešama vides pieejamība.
Sekojot līdzi informācijai, ka pasta nodaļām tiek mainīts darbības modelis, liezērieši interesējās, vai šajā pagastā nav gaidāma tāda pati situācija. Uz to Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs atbildēja: – Madonas novada pašvaldība ir pret pasta nodaļu slēgšanu, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi. Ir jāsaprot „Latvijas Pasta" vēlme optimizēt nodaļas. Tāpēc, piedāvājot telpu ambulances ēkā, nevajadzētu nonākt līdz situācijai, ka tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis.
Iedzīvotājus satrauca jautājums par ēkām, kuras netiek apsaimniekotas, par kurām nerūpējas īpašnieki un tās kļūst par graustiem, radot bīstamus apstākļus.
– Šādās situācijās rīkojas būvvalde, bet situācijas ir dažādas. Kā piemēru varu minēt situāciju, kad būvvalde uzzina, kas ir īpašnieks, tiek rakstīts protokols par šī grausta bīstamību un tā savākšanu vai nojaukšanu, bet izrādās, ka, lai gan viņš maksā īpašuma nodokli, tomēr nav īpašnieks, bet gan lietotājs. Jāgaida, kad valdība pieņems lēmumu, kad šādas ēkas būs pašvaldības piekritībā, lai tā varētu rīkoties. Ir daudz graustu, kur īpašums nav nokārtots līdz galam vai ēka pieder vienam, bet zeme – pavisam citam. Jācer, ka šis likums tiks sakārtots nākamajā gadā. Jebkurā gadījumā jāgriežas būvvaldē, lai meklētu turpmākus risinājumus, – norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons.
Izskanēja arī jautājums, cik atsaucīgi rīkojas pašvaldība, ja iedzīvotājs ir uzrakstījis projektu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
– Ja ir vēlme kļūt par uzņēmēju, ir jāraksta pieteikums biznesa ideju konkursā „Madona var labāk!" un jāpiedalās konkursā. Pašvaldība sniedz finansējumu idejas īstenošanā, attīstībā. Pašvaldība var palīdzēt dažādi – viena no iespējām ir grantu konkurss, ir iespēja tikt biznesa inkubatorā, kur arī tiek piedāvātas dažādas iespējas, tostarp granti. Bet ar ideju noteikti jādodas uz Madonas novada pašvaldību, lai varētu runāt par tālākām darbībām, – informēja Ilze Vogina.
Tikšanās laikā pieskārās arī citām tēmām, viena no tām – izglītība un mazo skolu nākotne.
Kā norādīja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs, pagastu skolu pastāvēšana ir ļoti būtisks un nozīmīgs jautājums. Balstoties uz to, uzmanība jāvērš arī uz izglītības kvalitāti, mikroklimatu un kopējo pagasta attīstību. Ja tiek novērotas problēmas, kas traucē mikroklimatam vai mācībām, tās ir jārisina.
Tāpat liezēriešus satrauca jautājums par iespējām atrast dzīvesvietu pagastā. Lai gan pagasta teritorijā ir mājas, kuras stāv tukšas, nav iespējams iegūt informāciju, kam tās pieder, kā sazināties ar īpašniekiem. Šāda situācija ir daudzos pagastos, kad trūkst pašvaldības dzīvokļu, kurus varētu izīrēt, arī šim jautājumam jāmeklē risinājumi. Tāpat jārīkojas, lai neapzinīgi dzīvokļu īpašnieki, kuri neuztur savu īpašumu, nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tomēr sakārtotu saistības.
Lai gan jautājumi bija visdažādākajās sfērās, tika dotas atbildes, kā rīkoties tālāk, lai ieceres varētu realizēt. Madonas novada pašvaldības pārstāvji pastāstīja, ka arī turpmāk tikšanās ar iedzīvotājiem tiks organizētas un būs pieejama informācija par laiku un vietu, kad būs nākamā tikšanās. Jebkura tikšanās ir vērtīga, jo tiek noskaidrots, kā jūtas un ko domā iedzīvotāji, kā arī apzināta situācija pagastos.
26.11.2019.