Lai atjaunotu izglītības, kultūras, sporta iestādes un citus iedzīvotājiem svarīgus objektus, daudzām pašvaldībām ir nepieciešams valsts finansiālais atbalsts. Bez valsts investīcijām lielākajai daļai tas nav pa spēkam.
Tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns solīja darīt visu, lai finanšu sadalē pašvaldību investīciju projektiem mazinātu partijiskās piederības principa nozīmi. Taču jau tagad ir skaidrs, ka pat gadījumā, ja ministram tas patiešām izdotos, visiem projektiem finansējuma tāpat nepietiks, jo Valsts investīciju programmā iesniegto projektu apjoms ir vairākas reizes lielāks, nekā valsts budžetā šim mērķim ir paredzēts.
Skaidro ministrs Edgars Zalāns: – Investīciju piešķiršana, protams, ir valsts palīdzība, bet jāsaprot – to var sniegt un var nesniegt. Neviens likums jau to neuzliek kā obligātu saistību valdībai, taču tāda prakse mūsu valstī pastāv.
Jā, esmu par to, lai iesniegtie projekti tiktu izvērtēti pēc būtības, finansējums tiktu piešķirts, ņemot vērā kvalitatīvos rādītājus, un nebūtu tādas politiskās ietekmējamības caur Saeimu, lai projektus, kuri atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem, Saeimas deputāti tā negrozītu, kā tas bija pagājušajā gadā. To, protams, būs grūti panākt, jo nākamais, kā zināms, ir priekšvēlēšanu gads.
Kur rodas tā problēma? Deputāti braukā pa laukiem, katrs kaut ko sasola. Atceroties lielo neapmierinātību pēc finanšu sadales pašvaldību investīciju projektiem iepriekšējā gadā, jāpiezīmē, ka pērn nebija tā saucamās deputātu kvotas, bet pirms tam deputāti varēja ietekmēt ap 3 miljonu latu sadali. Tas pavēra iespēju katram deputātam atbalstīt kādu, kaut arī nelielu, projektu un tādā veidā apliecināt savu atbalstu kādai pašvaldībai. Manā skatījumā, tādi līdzekļi budžetā varētu tomēr būt, jo tas noņemtu spriedzi un ļautu objektīvāk sadalīt arī valsts finansējumu pašvaldību investīciju projektiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.05.2008.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
BAIBAS MIGLONES foto