Lubānas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas celta laikā no 1868. līdz 1872. gadam neogotikas stilā saskaņā ar J. Kampes projektu, šogad ieguvusi jaunu dakstiņu jumtu.
Pašreiz Lubānas novadā varam atviegloti secināt, ka turpmāk būs iespējams nosargāt, atjaunot un nākamajām paaudzēm nodot šīs Latvijas baznīcas bagātības.
Kopš 2016. gada Lubānas ev. lut. baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet pirms tam tāds pats statuss jau bija piešķirts baznīcas iekšdurvju vitrāžām, mazās baznīcas altāra vitrāžai „Kristus ar bērniem" un baznīcas ērģelēm.
Varbūt mēs, vietējie iedzīvotāji, jau esam pārlieku pieraduši pie šīs skaistās Latvijas arhitektūras celtnes, un tikai novada viesi liek mums apjaust un atgādina, kāda vērtība ir atrodama tādā nelielā mazpilsētā kā Lubāna. Varam tikai apbrīnot tā laika amatnieku gudrību un spēku, uzceļot tik monumentālu ēku lauku draudzes vajadzībām.
Par Lubānas baznīcas celšanas gaitu kādreiz tik lielajā luterāņu draudzē vēsta tolaik dzīvojušo cilvēku atmiņas. No mutes mutē gājis stāsts, ka vecajai koka baznīcai jaunā tikusi celta apkārt, bet vēlāk, kad celtniecības darbi jau virzījušies uz beigām, koka baznīca nojaukta un iznesta ārā pa gabalam vien. Tāpat arī Augusts Putniņš 1929. gadā zinājis stāstīt, ka viņa tēvs Kārlis kopā ar citiem vīriem vedis dievnama celtniecībai milzīgu egli – resgalī tā bijusi ap 60 cm diametrā. Koku ziemā veselu dienu cirtuši astoņi vīri, nezinādami, uz kuru pusi tas kritīs. Pēc tam egli uz Lubānu veduši astoņi zirgi uz divām līdztekus braucošām ragavām 14 vīru pavadībā. Egle tikusi apkalta ar kapara plātnēm un iebūvēta baznīcas tornī. Tikpat īpašs stāsts ir arī par baznīcas būvei paredzētajiem kokiem, kas pēc nociršanas trīs gadus mērcēti Liedes upē, pēc tam zāģēti un žāvēti. Tik rūpīgs un nesasteigts darbs ir ritējis visos baznīcas būvniecības darbos.
Baznīcas celšanā bija iesaistīti Lubānas muižas ļaudis no visām mājām. Arī sievietēm bija darāmais darbs. Zuzanna Augstmans ap 1956. gadu stāstījusi savas mātes Trīnes Āboliņš (dz. 1849. g.) atmiņas par baznīcas celtniecības laiku. Trīne teikusi, ka jaunas sievas un meitas gaišos lakatiņos un priekšautos kā uz svētkiem ģērbušās, garās rindās ar speciāliem ķieģeļu nesamajiem „beņķīšiem" plecos devušās augšup un lejup pa sastatnēm gar jaunuzceltajām sienām. Baznīca uzcelta Lubānas muižas iedzīvotāju rokām, un arī šodien noticis kas līdzīgs, jo, kad bija nepieciešams vākt naudas līdzekļus LEADER projekta „Lubānas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas jumta seguma maiņa" realizēšanai, lielu artavu devuši tieši līdzcilvēki – tuvi un tāli iedzīvotāji, organizācijas un uzņēmēji. Jāuzsver, ka faktiski ikviens Lubānas novada iedzīvotājs devis naudas līdzekļus baznīcas jumta remontam, tā kā Lubānas novada pašvaldība veica ziedojumu 20 000 eiro apmērā tieši šim mērķim. Lielākais paldies jāsaka Lubānas ev. lut. draudzes cilvēkiem, kas nenobijās un pieteica projektu baznīcas jumta remontam LEADER atbalsta programmā, atrada meistarus, kas spēja jumta remonta darbus paveikt godam un noteiktajā termiņā. Jaunais jumts dara iespējamus nākamos darbus baznīcā, tā kā tālāk nepieciešams remontēt baznīcas iekštelpu griestu segumu un apklusušās ērģeles.
Pavisam nesen, 8. aprīlī, Lubānas ev. lut. baznīcā notika pateicības dievkalpojums, kura laikā draudze un tās mācītājs Reinis Bikše teica paldies ikvienam baznīcas jumta remontā iesaistītajam un pateicās par ziedotajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Par ieguldīto darbu īpaši tika uzteikti: Mirdza Ozoliņa, Jolanta Kočāne, Ilze Kraukle, Rudīte Kolāte, Aivars Kočāns, Juris Moris, Lubānas novada pašvaldība un novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks, SIA „Alpi Jumti" un tās pārstāvji Ilmārs Kampe un Edmunds Gaujēns, SIA „Arhitektūras vēstniecība" un tās pārstāvis Igors Suhovilovs, SIA „VP Birojs" un tās pārstāvis Anatolijs Plahovs. Dievkalpojuma laikā koncertu sniedza vokālais ansamblis „Naktsputni" Rudītes Kolātes vadībā.
Nākamreiz, kad būsit Lubānā, aicinām apskatīt arhitektoniski nozīmīgo celtni. Acis priecēs jaunais Lubānas ev. lut. baznīcas jumta segums. Vērojot baznīcu, pamanīsit, ka torņa galā slejas krusts, bet otrā galā vēl aizvien apkārtni vēro gailis, kas jumta korē pārcēlies no iepriekšējās koka baznīcas torņa. Kas vēl šeit ievērības cienīgs? Divas baznīcas vienā, jo aiz baznīcas altāra tālāk ir vēl viena telpa, šejieniešu nodēvēta par mazo baznīcu, kas sākotnēji izmantota tikai vācu draudzes vajadzībām. Esat laipni aicināti uz Lubānu, lai no Lubānas ev. lut. draudzes cilvēkiem dzirdētu vēl kādu interesantu stāstu par baznīcu un savām acīm redzētu vēsturisko ēku, ko līdzcilvēku ziedojumi un realizēts LEADER projekts palīdzējis saglabāt nākotnei un nodrošināt tā turpmāku drošu pieejamību ikvienam.
27.04.2018.