Kārtējā Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks informēja par Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu „Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kārtību Madonas novada pašvaldībā" projektu.
Tie pašvaldībai ir jāizdod, pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un Ministru kabineta Nr. 384 „Noteikumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" izvirzītajām prasībām. Minētie MK noteikumi nosaka notekūdeņu apsaimniekošanas prasības nekustamā īpašuma īpašnieka (dzīvokļu īpašumu mājā – visu dzīvokļu īpašnieku) īpašumā vai nekustamā īpašuma valdītāja valdījumā esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un šādu sistēmu reģistrācijas kārtību.
Pašvaldības uzņēmuma vadītājs aicināja deputātus iepazīties ar izstrādāto saistošo noteikumu projektu un izteikt savus priekšlikumus, lai tos varētu ņemt vērā un šos saistošos noteikumus apstiprināt kārtējā domes sēdē martā. Pēc tam tie vēl būs jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šajos saistošajos noteikumos ir jāietver šādas lietas: jānosauc teritorijas, uz kurām tie attieksies; jānosaka Madonas novada kompetence; tāpat izvešanas biežums no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām; kontroles un uzraudzības kārtība; prasību minimums tiem komersantiem, kas tās izvedīs; decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība un šo sistēmu īpašnieku valdītāju pienākumi, kā arī atbildība.
Tie būs saistoši visām juridiskām un fiziskām personām, kuru valdījumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas Madonas pilsētas administratīvajā teritorijā un notekūdeņu aglomerācijā, kā arī visos ciemos, kuri iekļauti teritoriālajā plānojumā, un papildus vēl tās vietas, kur centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumus izmanto ārpus ciemata robežām (arī uz viņiem attieksies šie noteikumi), respektīvi, tie, kuri lieto ūdeni, bet īpašumi nav pievienoti centralizētajai kanalizācijai. Būs apkopojums par katru ciemu. Uzņēmumā šāds reģistrs jau ir, bet ir nepieciešams precizēt, kāds decentralizētās kanalizācijas veids tiek izmantots: mazās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises ar patēriņu līdz 5 m3 diennaktī vai otrs veids – krājtvertnes, no kurām nedrīkst nekas ne iekšā ietecēt, ne ārā iztecēt; vai trešais veids – infiltrācijas lauki, kuriem jābūt izbūvētiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām – tvertne ar vismaz divām atsevišķi nodalītām daļām, tāpat filtrācijas laukiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām (grants filtrācija, niedru lauki vai kas līdzīgs).
Raksturojot Madonas novada kompetenci, G. Dambenieks minēja, ka pašvaldībai ir jāparedz finansējums decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidei un uzturēšanai, kā arī asenizatoru reģistra izveidei un uzturēšanai. Atbilstoši MK noteikumiem un izstrādātajam saistošo noteikumu projektam ir jāizveido abi minētie reģistri. „Madonas ūdens" vēl nav veicis aprēķinus, cik tas varētu izmaksāt, bet aplēses rāda, ka tas nebūs vairāk kā 1000 eiro mēnesī. Citās pilsētās un pašvaldībās, kur tas ir jau izdarīts, līgumi ar kapitālsabiedrībām par šo pienākumu veikšanu ir no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī.
Normatīvie akti uzliek par pienākumu šajos saistošajos noteikumos arī paredzēt minimālās izvešanas reizes.
Piemēram, attiecībā uz krājtvertnēm uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek veltīta tieši to izvešanai, kā arī raksturoja iespējamās izmaksas. Ja, piemēram, īpašumā ir deklarēts viens cilvēks un nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs, noteiktā norma būs 1,5 m3 mēnesī, un tad pēc formulas sanāk, ka jāizved būs sešas reizes gadā, bet pie lielāka apjoma – vēl biežāk.
Viņš minēja arī konkrētus skaitļus. Madonas pilsētā iespēja pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir vēl 380 īpašumiem, bet tas netiek izmantots. Savukārt vēl 88 īpašumiem Madonas pilsētā šādas iespējas nav. No pagastiem, kur daļai īpašumu netiek nodrošināts centralizētās kanalizācijas pakalpojums, izceļas Ļaudona. Tur ir 98 šādi īpašumi.
– Šie ir labi izejas dati, lai plānotu ūdenssaimniecības attīstību pagastos, it īpaši tajos, kur šis pakalpojums nav pieejams lielai daļai iedzīvotāju. Ļaudonas ciema teritorija ir viena no vietām Madonas novadā, kur nepieciešams pēc iespējas vairāk paplašināt tīklus, lai palielinātu pieslēgumu skaitu vai vismaz dotu šādu iespēju pieslēgties kanalizācijas tīkliem. Madonas novadā ir arī pagasti, kur šāda iespēja tiek nodrošināta, bet liela daļa iedzīvotāju to neizmanto, – atzina Guntars Dambenieks.
Lai rosinātu iedzīvotājus pieslēgt savus īpašumus centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tiek plānots noteikt diferencētu maksu tiem, kuriem ir šāda iespēja, bet kuri to neizmanto, un tiem, kuriem nav šādas iespējas. Piemēram, par izvešanas reizi pirmajā gadījumā varētu tikt noteikta maksa 80 eiro, bet otrajā gadījumā piemērot 50% atlaidi jeb šis pakalpojums maksātu apmēram tikpat, cik tagad – ap 40 eiro.
Šai jautājumā deputātu vidū izraisījās neliela diskusija. Ieskatu deputātu izteiktajos viedokļos publicēsim laikraksta nākamajā numurā.
06.03.2019.