Atzīmējot aktiera, režisora un skatuves mākslas pedagoga, rakstnieces Ilzes Indrānes dzīvesbiedra Rūdolfa Baltaisvilka 115 gadu jubileju, 31. augusta pēcpusdienā Praulienas pagasta pārvaldes zālē atklājām viņam veltītu izstādi.
Rūdolfs Baltaisvilks dzimis 1903. gada 13. augustā Slokas pagastā. Mācījies reālskolā Maskavā (1915-1920), pašmācībā beidzis vidusskolu. Lielā mīlestība uz teātri sākās jau Slokā, kur viņš kā mazs puika gāja skatīties teātri vietējā biedrībā. Pirmā pasaules kara laikā dzīvojot Maskavā, ne tikai gāja skatīties teātri, bet arī aizrāvās ar glezniecību. Arī vēlāk Rūdolfs ir gleznojis, bet teātris tomēr ir palicis galvenais.
Pēc armijas Rūdolfs Baltaisvilks iestājās Zeltmata (Latvju dramatiskos) kursos, no 1927. līdz 1930. gadam strādājis Daugavpils teātrī, tad Liepājas teātrī, Nacionālajā teātrī, Muzikālajā teātrī (vēlākā Operete), Jaunatnes teātrī, teātrī Valmierā un Ventspilī. Kā režisors darbojies arī ar Praulienas teātra aktieriem.
Nacionālajā teātrī Rūdolfs Baltaisvilks strādājis gandrīz 15 gadu un nospēlējis ap 80 lomu. Nozīmīgākās no tām: Kārlēns R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" (1935, 1941), Roberts V. Lāča „Zvejnieka dēls" (1934), Vīskrelis R. Blaumaņa „Ugunī" (1940), Pūlīšu Pauls R. Blaumaņa „Pazudušais dēls" (1945), Tristans L. de Vegas „Suns uz siena kaudzes" (1948), Ješka A. Upīša „Zaļā zeme" (1950).
Paralēli aktiera darbam Nacionālajā teātrī 1940.-1941. gada sezonā nodibināja Jaunatnes teātri. Viņš ir pirmais tā dibinātājs, direktors un mākslinieciskais vadītājs.
Vēlāk Rīgā pie tautas teātra atvēra studiju – aktieru skolu. Studijas vadītājs Rūdolfs Baltaisvilks ļoti rūpējās par topošo aktieru garīgā apvāršņa paplašināšanu. Kārlis Pamše atzīst, ka no daudzajiem skatuves mākslas pedagogiem, ar kuriem nācies sastapties, Rūdolfam Baltaisvilkam pienākas sevišķa un pat izcila vieta. Pateicoties Rūdolfa Baltaisvilka un Viļa Lapenieka pūlēm, vācu okupācijas gados Tautas teātrim oriģināldarbu radīšanā tika piesaistīti latviešu etalona rakstnieki.
Pēc kara Rūdolfs ir vadītājs Nacionālā (toreiz Drāmas) teātra studijā.
1951. gadā Rūdolfs Baltaisvilks pieņem darba piedāvājumu strādāt Muzikālajā (vēlākajā Operetes) teātrī. Šeit viņš strādāja gan kā aktieris, gan režisors. Viņa iestudētās izrādes „Soročinas gadatirgus" un „Gasparone" kritika novērtējusi visai atzinīgi. Nozīmīgākās lomas, ko viņš spēlēja šajā teātrī, bija Falks J. Štrausa „Sikspārnis" (1952), Krišs Gramzda A. Žilinska un E. Zālītes „Zilo ezeru zemē" (1954), Kristjans Čels A. Vilnera un H. Reiherta „Trejmeitiņas" (1955).
Rūdolfs Baltaisvilks no 1955. gada vairākkārt bijis viesrežisors Ventspils Tautas teātrī. Daudzu gadu garumā, kad ventspilniekiem bija vajadzīgs režisors, Rūdolfs Baltaisvilks brauca uz Ventspili gan no Rīgas, gan Madonas. Ar režisora Rūdolfa Baltaisvilka iestudēto R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" Ventspils Tautas teātris piedalījās Vissavienības otrajā pašdarbības skatē, dalot republikā pirmo vietu. Ar J. Janševska „Dzimtenes" iestudējumu Rūdolfa Baltaisvilka režijā Ventspils teātris 1959. gada 19. janvārī iegūst Ventspils Tautas teātra nosaukumu. 1972. gadā Rūdolfa Baltaisvilka režijā Ventspilī tiek iestudēta I. Indrānes komēdija „Kam tu zviedzi, kumeliņ…" un 1975. gadā „Dzeguzīte gadus skaita". Pavisam Ventspils Tautas teātrī režisors iestudējis 13 darbu, gandrīz visus „lielformāta" ar lielu tēlotāju skaitu.
No 1961. līdz 1964. gadam Rūdolfs Baltaisvilks ir režisors Valmieras teātrī. Viņš viens no pirmajiem Latvijā pievērsās Tenesijam Viljamsam, iestudēdams Valmieras teātrī lugu „Orfejs nokāpj ellē". Šajā teātrī režisors iestudējis un arī dramatizējis Ilzes Indrānes „Lazdu laipu".
Vairākus gadus Rūdolfs Baltaisvilks ir darbojies ar Praulienas teātra aktieriem un iestudējis lugas „Mārtiņciems", „Mājās ienāk vedekla" un „Kam tu zviedzi, kumeliņ…". Šī luga tika iestudēta 1978. gadā. Jānis Meldrājs pēc izrādes noskatīšanās laikrakstā „Stars" raksta: „Praulieniešu izrāde bija pārsteigums no sākuma līdz galam. Gāju skatīties pašdarbniekus un redzēju… īstu, dzīvotspējīgu, meistarīgu izrādi, ko sniedza jau saliedēts, viengabalains, entuziasma un spēles azarta pilns kolektīvs. …Vērojot lugas ritējumu uz skatuves (šī bija otrā izrāde), nevarēja nepamanīt režisora profesionāļa roku. … Apvienojoties trim labvēlīgiem komponentiem – lugas bagātajam, interesantajam, no dzīves smeltajam un dzīvi apliecinošajam saturam, režisora personībai un meistarībai un visu … dramatiskās kopas dalībnieku darbotiesgribai un atbildībai, radies iestudējums, kas visu izrādes laiku piesaista publikas interesi un iegūst tās nedalītu uzmanību. Uz pašdarbības skatuves sen nebija redzēta tik veiksmīga izrāde." Praulienieši atceras, ka izrāde Praulienā rādīta vairākas reizes un zāle vienmēr bijusi skatītāju pilna. Savu izrādi praulienieši rādījuši Ērgļos, Lubānā, Ļaudonā, Barkavā un citur. Praulienas aktieri atceras, ka režisors ir bijis ne tikai interesants cilvēks, bet arī mierīgs, labdabīgs, saprotošs un sirsnīgs pret katru.
Ar Ilzi Indrāni Rūdolfs Baltaisvilks, kā saka pati rakstniece, iepazinās uz lugu ceļa. Rakstniece bija uzrakstījusi lugu par Daugavas tilta celtniecību. Rūdolfam tā bija iepatikusies, un viņš to gribēja iestudēt Daugavpils teātrī. Izrāde gan palika neiestudēta, bet viņiem abiem izveidojās kopīga dzīve. Ilze Indrāne Rūdolfu Baltaisvilku raksturo kā cilvēku ar lielu fizisko un garīgo aktivitāti. Viņš ir bijis aizrautīgs gan dzīvē, gan mākslā. Rakstniece stāsta: „Satiekoties ar draugiem, tūlīt var runāt par dzīvi, teātri, par putnu aiz loga. Gatavs tūlīt darīt katru darbu. Neatvairāms raksturs. Viņš prata katru izsist no savrupības – atvērt un iekļaut kādā interesantā sarunā. Būt atvērtai un uzticīgai cilvēkiem – to droši vien es iemācījos no viņa." Rakstniece atceras, ka Rūdolfam līdz pēdējam mirklim bija mundrs un skaidrs prāts. Viņš vienmēr bija ieceru un dzīves azarta pilns.
Režisors Rūdolfs Baltaisvilks miris 1995. gada 1. decembrī Praulienas pagastā, apbedīts Praulienas kapos.
Režisors bija pārliecināts, ka teātra māksla cilvēkam tikpat nepieciešama kā maize, kā gaiss.
Nobeigumā gribu pateikt paldies visiem, kas ar savu atbalstu sekmēja izstādes tapšanu un piedalījās izstādes atklāšanas pasākumā.
Līdz 16. oktobrim izstādi par Rūdolfu Baltaisvilku laipni aicinām apskatīt Praulienas pagasta pārvaldes zālē Kalna ielā 2. Nāciet arī sestdienās no pulksten 10 līdz 14.
03.10.2018.