23. septembra pēcpusdienā Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulcējās mūzikas cienītāji un pils atjaunošanas atbalstītāji. Koncertā piedalījās vairāk nekā 85 mūziķi no visas Latvijas, apvienojoties kopīgā projektā ar devīzi „Lai top!".
Koncerta simbols ir koks ar saknēm – kā apliecinājums tam, ka ikviens atbalstītājs dod spēku augt, attīstīties un, protams, atdzimt Vidzemes pērlei – unikālajai Cesvaines pilij.
Cesvaines pils celta eklektikas stilā un uzskatāma par spožāko šā stila paraugu Latvijā. Pils ir Latvijas kultūras mantojuma izcila bagātība, kas vienīgā no visām Baltijas pilīm iekļauta G. Baranovska 19. gadsimta otrās puses arhitektūras enciklopēdijā. Kā zināms, Cesvaines pils 2002. gada decembrī pamatīgi cieta ugunsgrēkā, kas iznīcināja jumtu, stāvu pārsegumus, bojājot arī lielu daļu 1. stāva griestu gleznojumu un atstājot paliekošas pēdas pilī kopumā. Šobrīd ir veikti vairāki nozīmīgi atjaunošanas darbi, kā arī izstrādes procesā ir vairāki projekti. Oktobra otrajā pusē ir paredzēts slēgt pili apmeklētājiem un sākt jumta atjaunošanas darbus.
Līdz šim pilī ir veikti arī ievērojami iekštelpu restaurācijas un atjaunošanas darbi: parketu atjaunošana, lielo kāpņu un velves remonts, apjomīga logu un durvju restaurācija, visu četru terašu unikālo griestu gleznojumu konservācija, medību telpas gleznojumu konservācija. Ceļš jau ir iesākts, atliek vien turpināt pa to iet.
„Neparastums un augsta izpildījuma meistarība Cesvaines pilī ir jau nodrošinājusi paliekošu vietu kultūras mantojumā un cilvēku izziņas gribā. Taču sapratne vēl ir jāapvieno ar praktisku rīcību," atzīst Dr. habil. art. Ojārs Spārītis.
Labdarības koncertu iesāka pasākuma vadītājs – dziedātājs Valters Frīdenbergs, sirsnīgi izpildot dziesmu „Sirds ir kā tilts". Simboliski arī šis koncerts bija tilts starp klausītājiem un pili, kas „aizved mūs tur, kur fejas bur tavu vēlēšanos". Katram no klātesošajiem šī vēlēšanās ir uzburta: no jauna redzēt, kā uzmirdz šī pērle – greznā pils. Koncerta laikā ik izdziedātā nots baznīcā ieskanējās kā kopēja lūgšana un, labu domu pavadīta, palīdzēja stilizētajā koncerta simbolā kokā ik lapai uzplaukt un vismazākajai saknītei attīstīties, lai īstenotos kopīgais sapnis.
Ziedojumos šajā koncertā tika savākti 645 eiro, kas tiks izlietoti konkrētam mērķim – Cesvaines pils mūziķu telpas restaurācijai.
Koncertā Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēja 17., 18., 19. gadsimta mūzika Madonas pūtēju orķestra izpildījumā – senās tēmas mūsdienu aranžējumā. Madonas pūtēju orķestris ir vairāku konkursu laureāts, un tā augsti profesionālais izpildījums koncerta laikā apliecināja patiesu mīlestību pret Cesvaines pili. Kā koncerta laikā stāstīja paši orķestra dalībnieki, Cesvaine viņiem ir nozīmīga, jo ne vienu vien reizi orķestris koncertējot ir viesojies Cesvainē, turklāt orķestrī jau ilgus gadus spēlē vairāki cesvainieši.
Ar skanīgām balsīm baznīcu piepildīja Latvijas izdevniecību jauktais koris „Burtnieks" un tā mākslinieciskais vadītājs Egils Lipšāns, kam ar Cesvaini ir īpaša saikne – viņš te kādreiz ir strādājis. Koncertā izskanēja 19. un 20. gadsimta koru mūzika, bet kā īpaša lūgšana tika atskaņota viena no latviešu kora mūzikas pērlēm – Jāzepa Vītola „Karaļmeita". Šī kompozīcija skanēja arī 1926. gadā Cesvaines pils pagalmā novada dziesmu svētku koncertā virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
Baznīca koncerta laikā piepildījās ar maģiskām mūzikas instrumentu skaņām un dzidrām, patiesas mīlestības piepildītām balsīm, kas atbalsojās ikvienā baznīcas velvē un vistālākajā stūrītī. Ikviena koncertā izdziedātā un izspēlētā nots, iedomātā vēlēšanās ir kā sakne un uzplaukusi lapa koncerta kokā, lai taptu par kopējā sapņa īstenojumu. Paldies visiem, kuri atbalstīja ar ziedojumiem, un paldies māksliniekiem, kuri izdziedāja un izspēlēja kopējo lūgšanu – lai top!
04.10.2017.