Sarkaņu bibliotēkas telpās nesen tika atklāta novadnieces Iritas Galejas gleznu izstāde, kas apskatāma līdz maija beigām. Šī ir pirmā izstāde, un, protams, ir uztraukums, ko cilvēki teiks, vai patiks. Iritai patīk gan gleznas, gan arī gleznu radīšanas process.
To viņa atklāja nelielā sarunā.
– Irita, pastāsti, kā tu nonāci līdz gleznošanai, mēs tevi tomēr esam pieraduši redzēt uz skatuves, dejojot Sarkaņu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā "Labākie gadi".
– Tas ir ļoti interesants stāsts, no sērijas "Nekad nav par vēlu". Lielāko savas darba dzīves daļu pavadīju, stāvot pie letes, līdz kādu dienu laikrakstā izlasīju sludinājumu, ka Jēkabpilī uzsāks nagu kopšanas speciālistu apmācību. Sapratu, ka pienācis laiks kaut ko dzīvē mainīt, aizgāju, pieteicos, un nu jau 12 gadu strādāju "Kolonnā" par meistari.
Protams, katrā profesijā cilvēks grib sasniegt visaugstākās virsotnes, man arī ir tādas vēlmes. Braucu uz Rīgu pilnveidot savas profesionālās prasmes, cītīgi mācījos un strādāju. Veidoju nagu dizainu, nesanāca, vīlēju nost un veidoju no jauna. Līdz kādu dienu manus centienus pamanīja Jūlija Rižakova. Viņa mani uzaicināja piedalīties Tip box nail art konkursā, un nu jau mani darbi ceļo pa starptautiskām izstādēm Igaunijā, Prāgā, Itālijā, un saņemu godalgas. Tā bija pirmā pieredze mākslā, lai arī gleznas, ja tā var teikt, bija ļoti maziņas. Kādu dienu (precīzi – 2012. gada 28. septembrī) pie manis uz manikīru ieradās ļoti laimīga dāma, un es jautāju, lai padalās, kas tik jauks ir noticis. Viņa starodama stāstīja, ka esot pieteikusies mākslas studijā gleznot. Jutu, ka atkal dzīvē tuvojas pavērsiens, nepieciešamība iet tālāk, pilnveidot sevi. Līdz šim tam nebija laika, apstākļu, iespēju – vēl varētu nosaukt daudz visādu atrunu. Saņēmos un gāju uz mākslas studiju Madonas kultūras namā. Pirmajā reizē varbūt nedaudz pietrūka drosmes, aizgāju garām, bet otrajā reizē tomēr atradu pareizās durvis un atvēru. Varu teikt, ka atvēru durvis uz mākslu. Mani sagaidīja sirsnīgu cilvēku pulciņš, skolotāja vienkārši teica: "Glezno!" Dzīvē arī viss ir vienkārši – ja kaut ko stipri gribi, tad ņem un dari. Protams, viss jau nebija tik vienkārši, tāpat jau kaut kas reizēm nesanāca, kā vēlējos. Bet nu jūs šodien varat šeit, izstādē, aplūkot 21 gleznu, vienu gleznu – Madonas kultūras nama
2. stāva foajē un vēl vienu – Madonas pilsētas domē.
Kad vaicāju, vai izstāde ir katra mākslinieka sapnis, Irita atbildēja:
– Protams, agrāk vai vēlāk katrs līdz tam nonāk. Doma par izstādi radās Irinai Bačukai, kas mani uzrunāja, bet tobrīd vēl tam nebiju gatava. Vēlāk visu apdomāju, nedaudz saņēmos, un, tā kā tuvojās apaļa jubileja, nolēmu pasniegt sev un arī visiem jums dāvanu.
Izstādē ir aplūkojami arī Iritas veidotie nagu dizaina paraugi, kas izraisa apbrīnu.