No 9. līdz 19. augustam Latvijā viesojas ciemiņš no Vācijas pilsētas Metmanas – Peters Langbēns. Viņš ir iniciators sadarbībai starp Metmanu un vairākiem Latvijas novadiem, tostarp arī Cesvaini, humānās palīdzības sūtījumu organizēšanā. Vizītes otrajā dienā Peters viesojās Cesvainē.
Vaicājot, kāds ir galvenais šīs vizītes mērķis, Peters atbild: – Kā saka vācieši, gribu apjaust situāciju un saprast, kur tā kurpe spiež, kā arī redzēt reālo pielietojumu iepriekš uz Cesvaini sūtītajām lietām. Viens no lielākajiem ieguvumiem vizītes laikā ir reālās situācijas apzināšana: varbūt ir lietas, ar kurām mēs varētu aizlāpīt sadarbības novadu, pagastu esošās nepieciešamības un trūkumus. Bet, neskatoties uz to, man ir neaptverams prieks ikreiz atgriezties Cesvainē un satikt ilggadējos draugus, apskatīt Cesvaines dārgakmeni – Cesvaines pili – un redzēt, kas tur ir mainījies, un kā tā pēc 2002. gada postošā ugunsgrēka tiek restaurēta.
Peters šo dienu laikā plāno viesoties ne tikai Cesvainē, bet arī Madonā (Praulienas, Dzelzavas pagastā), Jēkabpilī, Rēzeknē. Lielākajai daļai no tām jau ir sniegta palīdzība.
Sarunas turpinājumā viņš dalās atmiņās un pieredzē par šīs misijas aizsākumiem: – Esmu dzimis Kaļiņingradā. Metmanā ir skola, kurai ir sadarbība ar skolu Kaļiņingradā. Avīzē ieraudzīju sludinājumu, ka tiek meklēti palīgi transporta sagatavošanai uz minēto Krievijas pilsētu. Pieteicos, un tā divas reizes gadā transportējām furgonu ar dažādām sadzīvē nepieciešamām lietām. Vienā no reizēm sagādājām tik ļoti vajadzīgos tualetes podus, izlietnes un armatūru skolas
tualetēm. Kā viņu pienākums atlika vien uzstādīšana. Toreiz šīs skolas direktore palūdza, vai nevarot arī viņas dzīvokļa vannas istabai sagādāt armatūru. Protams, piekritu. Dienā, kad to aizvedu, viņas dzīvoklī ieraudzīju jau skolai atvesto armatūru un tualetes podus. Tad arī sapratu, ka uz turieni nekas vairs netiks sūtīts, – par rūgto pieredzi stāsta Peters Langbēns.
Atgriezies mājās, viņa uzmanību piesaistīja sludinājums, ka citā pilsētā – Vulfrātē – četras latviešu ģimenes meklē transportu ar iespēju nosūtīt humāno palīdzību uz Latviju. Viņš atkal nepalika vienaldzīgs, pieteicās, un tā pirmās kravas tika nosūtītas uz Pļaviņām. Agrāk Latvijā viņš nekad nebija bijis. Arī Pļaviņās sākotnēji viss nenoritēja pēc viņa ieceres. Jānis Mednis, pie kura tolaik dzīvoja, viņu atveda uz Cesvaini, un pirmais, kas Peteru patīkami pārsteidza, bija Cesvaines pils.
– Tad es sapratu, ka šai pilsētai es vēlos palīdzēt. Mīlestība pret Cesvaini nav viendienīte, bet nu jau 21 gadu ilga. Šeit es jūtos kā mājās. Latviešu mentalitāte man ir tuva. Es jūtu abpusēju uzticēšanos un lielu sirsnību, – atzīst Peters Langbēns.
Ikviens palīdzības sniedzējs ir pelnījis lielu pateicību, tāpēc Cesvaines novads izsaka lielu pateicību visu vārdā, kas ir saņēmuši atbalstu no Metmanas. Liels paldies Peteram un viņa draugiem par nesavtīgo ieguldījumu palīdzības organizēšanā.