Arī Cesvaines novada pašvaldība kopā ar Igaunijas un Krievijas sadarbības partneriem nolēmusi iesaistīties Eiropas Savienības finansētajā pārrobežu programmas projektā, konkrēti kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.
– Projekta iesniegšanas termiņš ir 29. novembris, un patlaban norit pēdējie saskaņošanas darbi ar abiem sadarbības partneriem – Marjamā pašvaldību Igaunijā un Volhovas rajona Novaja Ladogu Krievijā. Pašvaldībai jāpieliek visas pūles, lai izstrādātu kvalitatīvu projekta pieteikumu, un jācer uz atbalstu, lai projektā paredzētās idejas izdotos realizēt ikvienam no partneriem, – par projekta izstrādi informē Cesvaines novada pašvaldības speciāliste teritorijas attīstības jautājumos Iveta Raimo. – Projekta ietvaros mēs vēlamies atjaunot Cesvaines pils jumta centrālo daļu, savukārt Marjamā pašvaldība plāno uzbūvēt papildu ēku muzeja krājumiem, bet Krievijas partneri Novaja Ladogā – izstrādāt tehnisko projektu vienai no kultūras vēstures mantojuma ēkām, kas savulaik ir cietusi ugunsgrēkā. Bez tam ir paredzētas vēl dažādas aktivitātes – pieredzes apmaiņas braucieni, semināri, Igaunijā folkloras festivāls, kurā būs apgūstamas senās arodmākslas, kādas pie igauņiem ir bijušas, savukārt projekta noslēgumā pie mums, Cesvainē, būs plašs pasākums, kurā analizēsim visus projekta ieguvumus. Viena projekta finansējums ir līdz diviem miljoniem eiro (visām trijām valstīm kopā), līdzfinansējums ir 10%, – skaidro Iveta Raimo.
Bet, lai iesaistītos projektā, cesvainiešiem vispirms bija jāatrod partnerpašvaldība Krievijā, jo projekts ir trīspusējs – Latvijai, Igaunijai un Krievijai. – Ar Marjamā pašvaldību Igaunijā mums jau ir ilgstoša un cieša sadarbība. Tur problēmu nebija, bet, lai atrastu sadarbības partneri Krievijā, piedalījāmies partneru meklēšanas forumā Daugavpilī, kur iepazināmies ar Volhovas rajona administrācijas pārstāvjiem, un viņi mūs uzaicināja vizītē pie sevis, – par partneru meklējumiem stāsta Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. – Rezultātā no 8. līdz 11. novembrim septiņu cilvēku delegācija kopā ar igauņu partneriem devās uz Volhovas pilsētu un rajonu, kas atrodas Ļeņingradas apgabalā. Iepazināmies ar kolēģiem, pārrunājām iespējamās sadarbības jomas un parakstījām sadarbības līgumu ne tikai šī projekta ietvaros, bet arī turpmākajai sadarbībai. Līgumā paredzēts, ka puses sadarbojas un veicina informācijas apmaiņu gan pašvaldību darbā, gan kultūrā, sportā, tūrismā, izglītībā, starptautisku fondu līdzekļu apgūšanā, nevalstisko organizāciju darbā un citās jomās. Kā mums tas izdosies, protams, rādīs laiks, bet konkrētais projekts ir sadarbības sākums, – uzver pašvaldības vadītājs.
– Vizīte Krievijā bija ļoti interesanta, jo neviens no mums tur nebija bijis vairāk nekā 20 gadu. Iepazināmies ar cilvēkiem, guvām priekšstatu, tā teikt, no iekšpuses, ne tikai to, ko piedāvā ziņu raidījumi televīzijā. Un tas jau vien bija saistoši. Katrā ziņā jānovērtē tas, ko viņiem pēdējos gadu desmitos ir izdevies sasniegt. Volhova ir liela pilsēta, tajā atrodas arī rajona administrācija. Mūsu kopīgā projekta objekts atrodas Novaja Ladogā. Tā ir viena no tām vēsturiskajām vietām, no kurienes, kā uzskata paši krievi, cēlusies senā Krievzeme. Tur ir arī senā apbūve, kas ir diezgan cietusi gan no laika zoba, gan dažādiem postījumiem, un viņi vēlas vienu celtni atjaunot. Projekta ietvaros varētu izstrādāt šīs celtnes tehnisko projektu, jo viņiem pagaidām šajā virzienā nekas nav darīts. Bez tam, šī ir pirmā reize, kad krievu partneri saskaras ar projektu, ko finansē Eiropas Savienība, un tā izvirzītajiem nosacījumiem.
Vizītes laikā apmeklējām arī vidusskolu Novaja Ladogā, kas ir tikpat liela kā Cesvaines skola – 400 skolēniem. Manuprāt, nākotnē starp abām skolām varētu izveidoties laba sadarbība: skolēnu braucienu, informācijas apmaiņa par mācību procesu utt., jo ir lietas, ko būtu interesanti ieviest ne tikai Cesvainē, bet visā Latvijā, kaut vai patriotiskajā audzināšanā.
Arī krievu partneriem pie mums būtu diezgan daudz ko pamācīties, jo demokrātijas līmenis Latvijā un Krievijā ir krietni atšķirīgs. Lai gan viņi uzskata, ka pie viņiem ir demokrātija, no mūsu viedokļa raugoties, tā ļoti robežojas ar autoritārismu. Ja runājam kopumā, arī viņi ir gājuši krietni uz priekšu tehnoloģiju ziņā – skolā ir gan interaktīvās tāfeles, gan datori, gan mobilie telefoni, tomēr vērojamas krietni lielas atšķirības vides sakopšanā. Daudz kas, protams, atkarīgs no mentalitātes, no kultūras utt., – redzētajos iespaidos dalās Vilnis Špats.
Autore: BAIBA MIGLONE
IVETAS RAIMO foto