Laikraksta 7. februāra numurā informējām par Mētrienas tautas namā notikušo sanāksmi, kuras mērķis bija noskaidrot, kur turpmāk jāatrodas pagasta feldšerpunktam, kā arī aptiekai.
Sanāksme bija kupli apmeklēta, un tajā līdz ar vairākiem desmitiem pagasta iedzīvotāju piedalījās arī Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis, arhitektu biroja „B&L projekti" pārstāvji un Madonas novada pašvaldības vadība.
Atgādinām, ka iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās noslēdzās ar abpusēji pieņemamu risinājumu – tuvāko divu mēnešu laikā tiek izvērtēti trīs varianti (pamatskola (vienkāršotā un pilnā renovācija), „Rozītes" un bibliotēka) un aplēsts, cik naudas, laika, telpu un darba ir nepieciešams, lai iekārtotu sertificējamu feldšerpunktu kādā no šīm ēkām.
Pēc raksta publicēšanas redakcijā saņēmām zvanu no kādas mētrēnietes, kura pati gan sanāksmē nebija piedalījusies, taču pauda kritiku par tajā izskanējušo piedāvājumu feldšerpunktu ierīkot bibliotēkas telpās, bet bibliotēku pārcelt uz Mētrienas pamatskolu. Šādu ierosinājumu pauda kāda no sanāksmes apmeklētājām, un arī domes vadība piekrita, ka tas ir izvērtējams. Jāatgādina, ka jau pirms aptuveni sešiem gadiem šāds piedāvājums tika izteikts, taču tika iniciēta parakstu vākšana pret šo ieceri, līdz ar to feldšerpunkts un arī bibliotēka šobrīd atrodas tur, kur tie atrodas.
– Sanāksmē izskanēja teiciens, ka kas gan tur liels – „jāpārceļ vien daži plaukti un galdi". Tam nevaru piekrist. Tiem, kuri nezina, paskaidrošu, kādēļ bibliotēka atrodas savās pašreizējās telpās. Savulaik norisinājās publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls" (šo projektu īstenoja Kultūras informācijas sistēmu centrs ar Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansiālu atbalstu. Projekta primārais mērķis bija nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – datortehniku un internetu, kā arī saņemt konsultācijas to lietošanā – jebkurā pašvaldību publiskajā bibliotēkā. – Aut.), un bibliotēkas telpas tika aprīkotas atbilstoši tam. Katra telpa ir speciāli pielāgota, un, lai kaut ko mainītu, nav tikai „jāpārceļ daži plaukti un galdi". Pareizi sanāksmē minēja arhitekts Jānis Liepiņš, ka nav racionāli katru gadu kaut ko pārplānot un pārcelt, nelietderīgi tērējot līdzekļus. LTV raidījumā „Tieša runa" jau bija informācija, ka pašvaldības dažkārt ar naudu svaidās pa labi un pa kreisi, nedomājot, kā būs tālāk. Tas pats attiecas arī uz „Rozīšu" iegādi. Paldies, ka sanāksmē beidzot tika arī pateikts, ka ēkas sakārtošana neizmaksās tikai 20 000 eiro, kā to iepriekš bija minējis pagasta pārvaldnieks Andris Dzenovskis, bet gan ap 500 eiro/m2, kas kopumā jau sastāda sešciparu skaitli, un ne jau ar vieninieku priekšā, – laikrakstam telefonsarunā uzsvēra mētrēniete.
Viņasprāt, labākais risinājums būtu feldšerpunktu saglabāt pamatskolas ēkā, pat ja tas turpmāk darbotos bez aptiekas. Ja arī nav aptiekas, telpu feldšerpunktam šobrīd pietiek, un arī veicamie ieguldījumi nav tik lieli, kā to pārceļot uz kādu citu ēku.
24.02.2017.