Latvieši ir zemkopju tauta. Agrāk ikvienā lauku mājā tika sēti graudi, cepta maize. Maize ir kā zemkopja pūļu atalgojums, galvenais iztikas avots, mājas un ģimenes svētība. Ikviena lauku mājas saimniece prata izcept gardu maizi. Maizes cepšanas māka līdz mums ir nonākusi kā dzīvības uzturēšanas stafete. Arī mūsdienās lauku mājās tiek cepta maize.
Par to varēja pārliecināties 5. oktobra vakarā Liezēres kultūras namā, kur notika pasākums „Svētki maizei". Šajā rudens vakarā kopā tika aicinātas zināmākās Liezēres pagasta saimnieces, kuras prot grūto, bet svētīgo amatu – maizes cepšanu. Gatavojoties svētkiem, vietējie iedzīvotāji tika aicināti ieteikt sievas, kuras to pieprot. Liels bija pārsteigums, ka mūsu pagastā šo darbu ikdienā vai svētku reizēs dara tik daudz saimnieču.
Maizes cepējas uz pasākumu tika aicinātas ierasties, līdzi ņemot savu cepto maizīti. Droši vien todien Liezēre smaržoja pēc tikko ceptas maizes. Aicinātās viešņas bija labi pastrādājušas, jo uz galdiem, kas klāti baltiem linu galdautiem, kultūras namā rindojās lieli un apaļi maizes klaipiņi; un ne tikai, saimnieces bija parūpējušās arī par citiem gardumiem. Liels paldies par atsaucību visām cepējām: Ausmai Strēlniecei, Tatjanai Nusbaumai, Dacei Madalānei, Mārai Cīrulei, Irīdai Mizukai, Lidijai Santabiusai. Viņas bija centušās cept ne tikai maizīti, bet arī pīrāgus un citus gardumus. Paldies Rutai Tirzītei, kas kopā ar maizes klaipiņu atnesa arī lielu lauku sviesta ritulīti un citus gardumus. Cepēja Monika Sūce savam maizes klaipiņam klāt atvēlēja burciņu medus. Veselības problēmu dēļ pasākumā nevarēja piedalīties, bet sveicienus un izceptos maizes klaipiņus sūtīja Ilga Kaulača, Velta Birnbauma un Velta Breča. Svētku galds bija varens, un sanākušie varēja degustēt visu, ko sirds kāro. Kā pačukstēja saimnieces, daži maizes kukulīši veiksmīgi atrada arī savus pircējus.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.10.2012.
Autore: LELDE PIETA,
Liezēres kultūras nama vadītāja
LIENES PIETAS foto