Mārcienas pagasta pašvaldība ir nostiprinājusi īpašuma tiesības uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekli "Mārcienas muižas apbūve". Pagasta valdījumā šis liela apmēra un sliktā stāvoklī esošais ēku un ēku drupu komplekss ar parku nonāca 1998. gadā, kad toreizējais ēku apsaimniekotājs – valsts a/s "Aerosols-1" – tās nodeva pašvaldībai.
Mārcienas muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tur tika uzcelta kungu māja. Mārciena kā apdzīvota vieta stipri cieta zviedru-poļu karā. 1680. gadā pēc zviedru valdības rīkotās muižu redukcijas Mārciena nonāca valsts īpašumā. Pēc Ziemeļu kara 1753. gadā Krievijas valdniece Elizabete Mārcienu kopā ar Nītauri, Annas muižu un citām dāvināja ģenerālim un senatoram grāfam Vilhelmam Fermoram kā atlīdzību par piedalīšanos krievu-turku karā. Viņa dēls, arī Vilhelms, 1785. gadā Mārcienu pārdeva Rīgas vecākajam H. Fromholdam. 1801. gadā Fromholda dēli muižu ieķīlāja, un 1810. gadā tā kļuva apriņķa maršala A. fon Tranzē īpašums. Tranzē dzimtas īpašumā Mārciena bija līdz 1885. gadam, pēc tam tajā sāka saimniekot barona Maidela dzimta.
Mārcienas muižai garām nepagāja 1905. gada notikumi. Tiem sekoja Pirmais pasaules karš. Pēc vietējo iedzīvotāju ziņām, 1918. gadā muižas īpašnieki pili paši nodedzināja un Latvijā vairs neatgriezās. Mārcienas pils atlikušās ēkas kopā ar zemi 1920. gadā tika nodotas Latvijas valsts linu izmēģināšanas stacijas un linu apstrādes fabrikas izmantošanā.
Mārcienas muižas centra apbūve veidojusies vairākos posmos. 1830. gadā tika uzcelta pils – liela trīsstāvu ēka ar kārniņu jumtu un velvētiem pagrabiem. Pārējā muižas apbūve veidojusies aptuveni 1825.-1830. gadā, uzceļot stalli, ratnīcu, klēti, siltumnīcu, pagrabu, kā arī pilnveidojot ainavu parku. Attālāk no pils tika celta cita saimniecības ēku grupa – laidari, šķūņi, smēde un pienotava.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.10.2007.
Autore: INĀRA MĀLNIECE
ULDA LINIŅA foto