Tautas lietišķās mākslas studija „Ērgļi" darbojas 40 gadu garumā (janvārī notiks studijas jubilejas svinības). Ievērojamu laiku studiju vada radošā un profesionālā rokdarbniece Sandra Lauberte.
Šobrīd studijā ir 15 audējas, kas ik pa brīdim mainās.
– Priecājos par ilggadējām audējām un arī jaunajām meitenēm, – tiekoties ar „Staru", saka studijas vadītāja Sandra Lauberte. – Interesanti, ka, stellēs aužot, divām jaunajām audējām piedzima meitas. Viņas cītīgi auda savus pirmos brunčus, un pusbrunčos gan vienai, gan otrai piedzima bērniņš. Tā nu gan svārkiem būs sava biogrāfija, gan mazajam, nākot pasaulē, būs ieaudies savs raksturs. Pašlaik abas jaunās māmiņas atpūšas, dzīvo pa māju un audzina bērniņu, pēc kāda laika atkal būs atpakaļ un turpinās darbu.
Priecē tuvus un tālus skatītājus
Ērgļu lietišķās mākslas studijas audēju un rokdarbnieču veikums regulāri priecē tuvas un tālas apkārtnes ļaudis. Tiek darinātas krāsainas segas, balti linu dvieļi un galdauti, rakstaini plecu lakati un šalles, adītas zeķes un cimdi, tamborētas sedziņas. Ik pa laikam studijas darbu izstāde aizceļo uz vienu vai otru Latvijas vietu. Ar studijas meistaru austajiem brunčiem lepojas vietējie pašdarbības kolektīvi, audēju darinātais Ērgļu novada tautastērps Rīgā, tautastērpu skatē, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros ieguva 1. vietu.
Studija darbojas mājīgajās Ērgļu saieta nama telpās. Bieži rokdarbnieces piekrīt kuplināt pasākumus, radošajās darbnīcās mācot aušanas iemaņas arī citiem.
– Studijas misija ir radīt interesi par tautas kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un vairošanu, – apliecina audējas, – uzticēt senās mākslas zināšanas dažāda vecuma interesentiem.
Līvijas Grozas meistarstiķis
Ērgļu lietišķās mākslas studijas audēja Līvija Groza šobrīd stellēs auž krāsziedā spilgtu audeklu. – Tas būs deķis kurzemnieku gaumē un vidzemnieku izpildījumā, – smaida audēja. – Strādāju ar Dundagā ražotām dzijām no uzņēmuma „Pāces dzirnavas". Uzņēmums pēdējā laikā iemācījies krāsot raibus toņus, veidojot dažādus krāsu sajaukumus. Pašlaik tādu variantu izmantoju, un viena sega jau noausta. To var apskatīt – velki bija vienkrāsaini, bet austs ar raibu dziju, veidojot interesantas pārejas kā varavīksnes joslu. Topošajai segai raibā dzija vilkta arī velkos, turklāt tai ir daudz košāki toņi, un raibo pavedienu aužu arī iekšā. Redzēs, kas sanāks, katrā ziņā strādājot ir tā, ka gribas dziedāt „Dāvā, draugs, lakatu man…".
Līvijas kundze jau auž gadus astoņpadsmit. – Neesmu skaitījusi, cik audeklu ir tapuši, jo austas gan šalles, gan galdauti, tāpat segas un paklājiņi, – atzīst viņa. – Audusi esmu linā, vilnā un dažādos citos materiālos. Ziemā aužu vairāk, vasarā audējām ir savā ziņā atvaļinājums, pie stellēm sēžamies vien tad, ja ir kas ļoti steidzams.
„Katram savu tautastērpu"
Šobrīd apvienības dalībnieces gatavojas studijas 40 gadu jubilejai, kas tiks atzīmēta 16. janvārī. Ceļā uz Latvijas simtgadi 2018. gadā rokdarbnieces iesaistījušās un atbalstījušas Latvijas Nacionālā kultūras centra projektu „Katram savu tautastērpu". – Brunčus lielākā daļa audēju jau noaudušas, – atklāj Līvija Groza. – Studijas vadītāja mūs mudina šūt kreklus, veikt baltos darbus – daļai arī tas jau būs paveikts. Katra darina dzimtā novada tautastērpu vai tautastērpu, kurš patīk – izvēle ir dažāda.
Studijas vadītāja Sandra Lauberte piebilst, ka studijas jubilejas izstādē tiks izlikti pabeigti darbi un arī tērpu daļas. Līdz ar to iespējamais izstādes nosaukums būs „Ceļā uz savu tautastērpu".
– Rādīsim to, cik katrs sava tautastērpa izveidē ir tālu ticis. Piemēram, kāds būs vien iesācis šūt apkaklīti un nebūs to pabeidzis – rādīsim izdarīto ar visu adatu un kamoliņu. Iespējams, nekad tādas izstādes vēl nebūs bijis, jo parasti priekšstats par ekspozīciju ir tāds, ka izstādē visiem darbiem ir jābūt gataviem un pabeigtiem. Tā kā tautastērps tiek gatavots vairākus gadus, nav iespējams vienā gadā visas daļas izstrādāt. Mūsu cerība ir tā, ka pirms nākamajiem Dziesmu svētkiem gan mums visām būs savi tērpi no galvas līdz kājām.